|
|
| |
|
|
Mangolda šķirņu tipi
Mangolda šķirnes mēdz būt ar dzelteniem, baltiem vai sarkaniem lapu kātiem un galveno dzīslu, un ar gludām vai krokotām lapām. Tomēr šķirņu izvēle nav tik liela kā citiem dārzeņiem.
Ārzemēs izšķir divas galvenās šķirņu grupas: šķirnes...
|
|
|
|
Ķirbju šķirņu grupas
Ķirbjiem ir ļoti daudz šķirņu grupu un dažādi autori klasificē tās atšķirīgi. Tā pie lielaugļu ķirbjiem (C. maxima) pieder šķirnes ar pašiem lielākiem augļiem, kā arī Hokaido, Hubbard un pavisam mazie Buttercup tipa šķirnes. Arī helovīnu...
|
|
|
|
Izšķir divus galvenos kolrābju šķirņu tipus – ar baltu (faktiski ļoti gaiši zaļu) un violetu mizu (ar baltu mīkstumu).
Kolrābju audzēšanai ir piemērotākas pavasarī ātri iesilstošas smilts un mālsmilts augsnes. Optimālais gruntsūdens līmenis ir 80 cm un dziļāk,...
|
|
|
|
Pekinas kāpostu šķirņu grupas
Pirmās hibrīdās Pekinas kāpostu šķirnes tika radītas Japānā pērnā gadsimta septiņdesmitajos gados, bet šodien Latvijā vairāk ir populāras Nīderlandē selekcionētas šķirnes. Ārēji šķirnes atšķiras pēc galviņas formas un iekšējo...
|
|
|
|
Ķīnas kāpostu šķirņu grupas
Mizuna (Brassica campestris, syn. Brassica rapa var.nipposinica) ir līdzīga rukolai, veido ļoti eksotisku, lielu, kuplu lapu rozeti ar gaiši zaļām, garām, šaurām un smalki robotām lapām. Lapām piemīt maiga, pikanta garša. Šis augs pacieš...
|
|
|
|
Kāļu šķirņu grupas
Kāļu šķirnes tiek dalītas pēc mīkstuma krāsas - baltās vai dzeltenās. Vairākām šķirnēm mizas krāsa saknes pierē un lejas daļā atšķiras. Latvijā tradicionāli ir izplatītas šķirnes ar vienmērīgi dzeltenu mizu vai ar zaļo pieri un balto lejas daļu....
|
|
|
|
Virziņkāpostu šķirņu grupas
Virziņkāpostiem nav tik liela šķirņu daudzveidība kā baltajiem galviņkāpostiem. Pēc izmantošanas mērķa šķirnes dala svaigam patēriņam un pārstrādei, tāpat ir šķirnes ilgstošai uzglabāšanai. Virziņkāpostus mēdz arī pārstrādāt...
|
|
|
|
Galviņkāpostu šķirņu grupas
Galviņkāpostiem izšķir vairākas šķirņu grupas, atkarībā no veģetācijas perioda garuma un izmantošanas mērķa. Veģetācijas periodu nosaka dienas no dēsta izstādīšanas līdz brīdim, kad kāposti ir sasnieguši tehnisko gatavību. Dažas...
|
|
|
|
Kartupeļu audzēšanai vispiemērotākās ir irdenas mālsmilts un smilšmāla augsnes, kur augsnes reakcija pH ir robežās no 5,5 līdz 6,5. Mazāk piemērotas ir kūdras augsnes. Nebūtu ieteicams audzēt kartupeļus ļoti skābās, kā arī svaigi kaļķotās augsnēs. Kartupeļu saknēm raksturīga...
|
|
|
|
Gurķu šķirņu grupas
Pamatā gurķi ir svešapputes augi, tos apputeksnē bites, kamenes, skudras un citi kukaiņi. Selekcijas gaitā tika izveidotas gurķu šķirnes, kurām ir tikai sievišķie ziedi (apputeksnējami vai pašauglīgi). Pēdējie veido partenokarpus augļus, bez apputeksnēšanas.
Izšķir...
|
|
|
|
|
|
|
