Baklažānu šķirnes variē pēc augļa formas un krāsas, izplatītākas ir šķirnes ar gareni cilindriskiem vai cilindriski bumbierveida augļiem tumši violetā krāsā, tieši tos parasti redz veikalos. Šķirnes ar īpatnēju augļu krāsu – baltu, rozā vai svītrainu – biežāk audzē amatieri. Dažām šķirnēm augļi ir gareni un atgādina zobenu vai pat čūsku. Augļu krāsa mēdz būt arī rozā un pat oranža.
Augsnes prasības baklažāniem
Latvijā baklažānus ir iespējams izaudzēt tikai siltumnīcā. Vislabāk šīm mērķim der bagātinātas kūdras substrāts tomātiem vai vienkārši dārzeņiem. Tāpat baklažānus var audzēt kokosšķiedru substrātā, kā arī minerālvatē. Baklažānus var audzēt vienā siltumnīcā ar tomātiem un paprikām, kā arī ar gurķiem. Gurķu temperatūras prasības baklažāniem ir vairāk līdzīgas nekā tomātu.
Baklažāni ir īsti siltummīļi – optimālā temperatūra to augšanai ir +25-30oC. Optimālā substrāta temperatūra sēklu dīgšanai ir +25-28oC, tad dīgsti parādās 5-7 dienas pēc sējas. Temperatūrā +15oC un zemākā sēklas nedīgst nemaz. Minimālā augsnes temperatūra, pie kuras baklažānu dēstus drīkst izstādīt gruntī, ir +16-18oC. Temperatūras svārstību dēļ nobirst ziedpumpuri, ziedi un pat augļaizmetņi.
Tāpat baklažāni ir gaismas prasīgi un ilgstoši apmākušā laikā aug slikti un veido sīkus augļus. Optimālais gaismas dienas garums ir 10-12 stundas, bet baklažāni labi pacieš arī garāku dienu.
Baklažāni ir arī mitruma prasīgi, optimālais augsnes mitrums augļu veidošanas un nogatavošanas periodā ir 80%.
Dēstu audzēšana
Latvijas apstākļos baklažānus ir iespējams izaudzēt tikai no dēsta. Dēstu audzēšanas periods ilgst 56-70 dienas. Lai veicinātu sēklu dīgšanu, tās pirms sējas ir vērts 5-7 stundas paturēt saulē (vai zem lampas). Dēstu audzēšanas periods ilgst 8-10 nedēļas, bet augstas gaismas prasības dēļ baklažānus nav vērts iesēt ātrāk par marta pirmo nedēļu. Sēklas sēj kastītēs vai lēzenos traukos, un substrāta kārtai jābūt 5-6 cm. Sēklas var viegli apbērt ar perlītu vai vermikulītu (5-7 mm) un aplaistīt ar siltu ūdeni caur sietiņu vai apsmidzināt no pulverizatora. Kastīti ietin polietilēna plēvē un novieto uz apkures radiatoriem. Līdz uzdīgšanai seko substrāta mitrumam. Parādoties dīgstiem, kastīti novieto gaišā, bet siltā vietā, plēvi noņem un dīgstus apsmidzina ar ūdeni no pulverizatora, lai palielinātu gaisa mitrumu. Gaisa temperatūrai līdz piķēšanai jābūt +20-23oC.
Piķē pēc dīgļlapu pilnīgas atvēršanās 10-12 cm diametrā lielos podiņos, kas pildīti ar bagātinātas kūdras substrātu. Labāk izvēlēties universālo substrātu dārzeņu dēstiem. Podiņus novieto uz palodzes un tālāk dēstus audzē tāpat kā tomātus, uzturot gaisa temperatūru vismaz +18-20oC. Parādoties īstajām lapām, katrā laistīšanas reizē laista ar vāju kompleksā mēslojuma šķīdumu.
Audzēšana pastāvīgā vietā
Neapkurināmā siltumnīcā baklažānus droši var izstādīt maija vidū vai beigās. Ir svarīgi, lai augsnes temperatūra līdz šīm brīdim sasniegtu vismaz +16oC, citādi tiks traucēta barības elementu uzņemšana, tāpat var sākties sakņu slimības. Baklažānus izstāda pēc sistēmas - 2,5 augi/m2, piemēram, 80 x 50 cm. Stāda tikpat dziļi kā tie auguši podiņā. Ja dīgļlapas līdz izstādīšanas brīdim vēl nav nokritušas, tās nedrīkst ievainot un tām jāpaliek virs augsnes (savainojumu vietās augā nonāk infekcijas).
Baklažānus uzsien pie 2-3 auklām, jo līdzīgi paprikām, tiem piemīt dihotomiskā zarošanās – virs 7.-8. lapas dzinuma augšana apstājas, bet veidojas divi vai trīs sāndzinumi, kas vēlāk atkal sadalās. Turpmākās sazarošanas vietās atstāj tikai vienu dzinumu, bet otru saīsina virs ziedpumpura. Katru dzinumu regulāri pietin pie auklas (vai piestiprina ar plastmasas gredzeniem). Kopšanas darbus drošāk ir veikt cimdos, lai aizsargātu rokas no dzelkšņiem.
Pamatmēslojumā iestrādā ap 50 g/m2 kādu komplekso mēslojumu. Pirmo papildmēslojumu veic ar kalcija nitrātu aptuveni nedēļu pēc izstādīšanas, lai veicinātu sakņu sistēmas attīstību. Turpmāk veic papildmēslošanu vismaz vienu reizi nedēļā, pamīšus ar kompleksiem mēslojumiem un kalcija nitrātu. Ir nepieciešama regulāra laistīšana, lai nepieļautu augsnes mitruma svārstības.
Sevišķi karstā laikā ir nepieciešama siltumnīcas jumta balsināšana ar krītu, jo pārmērīgs karstums izraisa ziedu nobiršanu.
Baklažānu ziediem ir nepieciešama apputeksnēšanās veicināšana, jo mūsu klimatiskajos apstākļos kukaiņi tos apputeksnē nepietiekami. Kad augi sasniedz 100 cm augstumu, var sākt to atlapošanu. Vienā reizē izņem ne vairāk par 2 lapām, šo paņēmienu veic ik pēc 7-10 dienām. Augu atlapo līdz pirmā sazarojuma vietai.
Baklažānu mēslošana
Barības vielu saturam augsnē ir jābūt aptuveni šādam (g/m2): N – 10-25; P2O5 – 7-14; K2O – 18-36. Barības vielu uzņemšana veģetācijas periodā noris vienmērīgi, tāpēc ir svarīga regulāra papildmēslošana. Vienlaikus nedrīkst pieļaut pārāk augstu sāļu koncentrāciju augsnē, citādi samazinās raža un pasliktinās tās kvalitāte. Mitruma apgādei ir jābūt vienmērīgai - laista pa saknēm, lai nenobirtu ziedi un nesapūtu augļi.
Diplomēta agronome, Maskavas Timirjazeva Lauksaimniecības akadēmijas Dārzeņkopības fakultātes absolvente, Latvijas pārstāve ES ražotāju un pārstrādātāju organizācijā COPA/COGECA darba grupā „Augļi un dārzeņi”, starpinstitūciju darba grupu „Augu aizsardzības līdzekļi” un „Pārtikas piesārņojums un pesticīdu atliekas” dalībniece, lektore LLKC (Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs ) organizēto lekciju kursiem dārzeņkopībā, pastāvīga rakstu autore tādiem preses izdevumiem kā: „Dārzkopja padomnieks”, „Agropols”, „AgroTops”, “Praktiskais Latvietis” un “Dārzs un drava”.
Regulāri papildina zināšanas, lasot speciālo literatūru, apmeklējot seminārus un piedaloties pieredzes apmaiņas braucienos ārzemēs.
SIA „RIGANA” rīkotājdirektore un konsultants profesionālā dārzeņkopībā, kā arī SIA „Integrētās audzēšanas skola” konsultants dārzeņkopībā, SIA „Sūbru lauks” atzītais savstarpējās atbilstības konsultants sabiedrības, dzīvnieku un augu veselības un labas lauksaimniecības un vides stāvokļa jomā.
darzabagatiba.lv satura un materiālu kopēšana un izmantošana bez rakstiskas atļaujas ir aizliegta. Saturs ir aizsargāts saskaņā ar LR Aurortiesību likumu.
