Pēc sakņu formas galda bietēm izšķir vairākus šķirnes tipus. Ēģiptes tipam saknes ir plakanas, Bordo – lielas, apaļi koniskas, Detroit – gandrīz apaļas. Atsevišķo šķirņu tipu veido šķirnes ar cilindrisku sakni.
Bordo tips Ēģiptes tips
Biešu sēklas veido sēklu kamoliņu, no kura nāk vairāki dīgsti. Atsevišķām – viendīgstu – šķirnēm no katras sēklas sadīgst tikai viens dīgsts, tādēļ šo šķirņu dēstu retināšana nav nepieciešama.
Galda biešu augsnes prasības
Labākās augsnes galda biešu audzēšanai ir auglīgas smilšmāla un mālsmilts augsnes (arī melnzeme). Optimālā augsnes skābuma reakcija ir pH 5,8-6. Labākie priekšaugi galda bietēm ir graudaugi, kartupeļi un sīpoli, neder lopbarības un cukurbietes, spināti. Vienā un tajā pašā vietā galda bietes labāk ir audzēt vienu reizi 5-7 gados.
Sēklas sāk dīgt jau pie temperatūras +5-6oC, bet optimāla temperatūra to dīgšanai ir tuvu +20oC, savukārt pie temperatūras virs +26oC dīgtspēja krasi samazinās, un pie +32oC bietes vairs nedīgst.
Bietes var sēt agri, kad augsne 5-6 cm dziļumā iesilst līdz +6-8oC, Latvijā tas parasti ir jau aprīlī. Vēlākos sējas termiņos dīgstspēju ietekmē ne tikai augsnes temperatūra, bet arī mitruma krājumi augsnē. Vēlu sēto biešu uzdīgšanai var būt nepieciešama laistīšana. Optimāla temperatūra veģetatīvās masas augšanai ir +15-18oC.
Galda biešu veģetācijas perioda garums no uzdīgšanas līdz tehniskās gatavības sasniegšanai, atkarībā no šķirnes, ilgst 120-150 dienas. Bietes ir garās gaismas dienas augi, tādēļ garā gaismas diena veicina to ziedēšanu. Vienlaikus bietes ir arī mitruma prasīgas. Optimālais augsnes mitrums ir 60-70% no pilnās mitrumietilpības.
Galda bietes sēj vienrindās, ar 45-55 cm rindstarpām, 6-8 cm attālums starp sēklām rindā sējas dziļums 2-3 cm. Optimālā augu biezība, atkarībā no šķirnes un vēlamā saknes lieluma, ir 400-800 tūkst. sēklu/ha. Potenciālā vidējā ražība ir atkarīga no šķirnes tipa. Gareni cilindriskajām šķirnēm tā ir 60-70 t/ha, apaļajām - 50-70 t/ha, krāsainām - 40-50 t/ha.
Ar 1 t ražas pie vidējas ražības (60 t/ha) galda bietes no augsnes iznes 2,8 kg slāpekļa (N), 0,5 kg fosfora (P2O5), 4 kg kālija (K2O) un 0,3 kg magnija (MgO). Kopējā vajadzība pēc barības elementiem tiek aprēķināta, ņemot vērā plānoto ražu un augsnes analīzes rezultātus, bet orientējošas mēslojuma devas bietēm ir sekojošas. Slāpeklis (N) visas sezonas laikā ir nepieciešams ap 200 kg/ha, mitrā augsnē devai jābūt zemākai. Pusi devas iestrādā pirms sējas, otru pusi sadala 2-3 papildmēslošanas reizēs. Fosfors (P2O5) visas sezonas laikā ir nepieciešams ap 75 kg/ha (visu devu var iestrādāt pirms sējas). Kālija (K2O) deva ir ap 250 kg/ha, arī labāk dalīti. Bietes ir prasīgas pēc magnija (MgO), tādēļ skābā augsnē ir vērts iestrādāt ap 100 kg/ha dolomītmiltu. Tāpat bietēm ir nepieciešams bors un molibdēns, bet šos elementus vieglāk un precīzāk var iedot caur lapām, lietojot kompleksos lapu mēslojumus.
darzabagatiba.lv satura un materiālu kopēšana un izmantošana bez rakstiskas atļaujas ir aizliegta. Saturs ir aizsargāts saskaņā ar LR Aurortiesību likumu.
