|
|
|
ātrais kredīts
 
 
A Ā B C Č D E Ē F G Ģ H I Ī J K Ķ L Ļ M N Ņ O P R S Š T U Ū V Z Ž
AUDZĒŠANA > BURKĀNI > DĀRZEŅU AUDZĒŠANAS TEHNOLOĢIJA
 

Burkānu audzēšana


autors: Mārīte Gailīte, publicēts: 2010.04.14.

Burkānu šķirņu tipi

Pasaulē pazīst vairāk kā 10 dažādus burkānu šķirņu tipus, tie ir cēlušies no senākām un plašāk audzētām šķirnēm un lielākoties to nosaukumi ir saistīti ar audzēšanas vietu ģeogrāfiskiem nosaukumiem (piemēram, Nante, Parīze, Bangora). Retāk šķirņu tipa nosaukums ir saistīts ar kādu šķirnes īpašību, tā sevišķi garus un slaidus burkānus pieskaita Imperatora tipam. Savā starpā šķirņu tipi atšķiras galvenokārt ar saknes formu, tā var būt no apaļas (Parīzes) līdz izteikti koniskai (Šantenē). Latvijā tāpat kā citās Eiropas valstīs visvairāk ir izplatītas un iecienītas Nantes tipa šķirnes – ar slaidām, gandrīz cilindriskām saknēm un strupu galu. To ir vairāki simti, lielākoties jaunās paaudzes hibrīdās šķirnes, bet šad tad vēl tiek piedāvātas un audzētas arī vecas brīvas apputes šķirnes.

Burkāni

Augsnes prasības burkāniem

Smiltīs vai mālsmiltī labi padodas tikai agrīnās šķirnes, turpretī uzglabājamās šķirnes jāaudzē smagākā augsnē – smilšmālā. Jo smagāka augsne, jo košāka ir saknes krāsa. Parasti neiesaka audzēt burkānus augsnēs ar augstu trūdvielu saturu (virs 4%), jo tas veicina sānsakņu veidošanos. Tomēr ir šķirnes, kas piemērotas pat kūdras augsnēm. Burkānu audzēšanai optimālā skābuma reakcija ir pH 6-7, tie nepacieš augstu sāļu koncentrāciju. Burkāni ir mitruma prasīgi sēklu dīgšanas un saknes piebriešanas laikā. Nevienmērīgs mitruma režīms saknes piebriešanas periodā izraisa sakņu plīšanu.

Veģetācijas periodā (ap 140 dienām) burkāniem jāsaņem ap 900 mm ūdens (skaitot nokrišņus kopā ar laistīšanu), agrīnākām šķirnēm pietiek ar 350 mm.

Sēklas dīgst plašā temperatūras diapazonā (+4-32oC), bet optimālā dīgšanas temperatūra ir +22-23oC. Ļoti agrīnai sējai ir piemērotas atsevišķas šķirnes, mazāk jūtīgas pret salnām, ar paaugstinātu izturību pret izziedēšanu (šīs īpašības tiek minētas šķirņu aprakstos katalogos). Lapu augšanai optimālā temperatūra ir +23-25oC, saknes piebriešanai - +20-22oC. Burkāni pacieš nelielas īslaicīgas salnas (dīgstot līdz -2...-3oC, rudenī līdz -3...-4oC).

Izsējas norma ir atkarīga no šķirņu tipa un audzēšanas mērķa. Agrīnās šķirnes, kas paredzētas saišķu precei, sēj 1,7-2,0 milj. sēklu/ha, miniatūros burkānus un Parīzes tipa šķirnes – pat 8-15 milj. gab/ha. Pamatražas Nantes, Berlikum un Imperator tipa šķirnes sēj 1,2-1,5 milj. gab/ha, bet pārstrādei paredzētās lielsakņu Flakē un Berlikum tipa šķirnes – tikai 800 tūkst. gab/ha.

Burkāniem optimālais sējas dziļums ir 2-2,5 cm, bet, lietojot augsnes herbicīdus, tos sēj līdz 3 cm dziļumam.

Burkānu mēslošana

Atkarībā no šķirnes un gaidāmās ražas, burkāniem nepieciešamas 6-13 g slāpekļa (N) /m2 (60-130 kg/ha). 1/3 kopējās devas augsnē iestrādā pirms sējas, atlikušo sadala 3-4 papildmēslošanas reizēs. Svarīgi, lai burkāni augtu vienmērīgi visas sezonas laikā. Fosforu (P2O5) 8-15 g/m2 (80-150 kg/ha) iestrādā visu devu pamatmēslojumā, bet pusi kālija (K2O) kopējās devas 35-40 g/m2 (350-400 kg/ha) iestrādā pamatmēslojumā reizē ar fosforu, bet pārējo iedod kopā ar slāpekli 2 papildmēslošanas reizēs.

Mazdārziņā ir iespējams veikt papildmēslošanu arī reizē ar laistīšanu, izšķīdinot 10-15 g mēslojuma 10 l ūdens.

Ļoti svarīgs ir magnijs (MgO), smilšainā un skābā augsnē to var iedot kopā ar dolomītmiltiem (parasti tos izmanto kā kaļķošanas līdzekli). Tāpat var lietot regulāras papildmēslošanas caur lapām ar kalciju saturošiem lapu mēslojumiem.

 

Iespējamie burkānu kaitēkļi un slimības

Kaitēkļi:

  • Burkānu muša (Psila rosae)
  • Burkānu lapu blusiņa (Trioza apicalis),
  • Laputis (Cavariella aegopodii) (tās vairāk izplata vīrusu slimības, nekā kaitē tieši)
  • Sakņu laputs (Pemphigus sp.)
  • Nematodes (Meloydogine sp., Pratilenchus sp., Ditylenchus sp. un citas)

Slimības:

Mārīte Gailīte

Mārīte Gailīte

Diplomēta agronome, Maskavas Timirjazeva Lauksaimniecības akadēmijas Dārzeņkopības fakultātes absolvente, Latvijas pārstāve ES ražotāju un pārstrādātāju organizācijā COPA/COGECA darba grupā „Augļi un dārzeņi”, starpinstitūciju darba grupu „Augu aizsardzības līdzekļi” un „Pārtikas piesārņojums un pesticīdu atliekas” dalībniece, lektore LLKC (Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs ) organizēto lekciju kursiem dārzeņkopībā, pastāvīga rakstu autore tādiem preses izdevumiem kā: „Dārzkopja padomnieks”, „Agropols”, „AgroTops”, “Praktiskais Latvietis” un “Dārzs un drava”.

Regulāri papildina zināšanas, lasot speciālo literatūru, apmeklējot seminārus un piedaloties pieredzes apmaiņas braucienos ārzemēs.

SIA „RIGANA” rīkotājdirektore un  konsultants profesionālā dārzeņkopībā, kā arī SIA „Integrētās audzēšanas skola” konsultants dārzeņkopībā, SIA „Sūbru lauks” atzītais savstarpējās atbilstības konsultants  sabiedrības, dzīvnieku un augu veselības un labas lauksaimniecības un vides  stāvokļa jomā.

Uzdot ekspertei jautājumu FORUMĀ

Iesūtīt rakstu

 
Saistīto tēmu mākonis
Mēs iesakām