Vitlufa cigoriņus audzē divos posmos. 1) Vipirms vasaras sezonā tiek izaudzētas saknes. Tās audzē uz vagu skaustiem līdzīgi burkāniem un novāc ar speciāliem kombainiem, bet var izmantot arī burkānu vākšanai piemērotu tehniku. Vitlufa cigoriņu sakņu novākšana notiek iespējami vēlu rudenī, lai mazinātu ar uzglabāšanas saistītas izmaksas. Latvijā salātu cigoriņu saknes var vākt pat novembra sākumā. 2) Pēc tam seko steidzināšana jeb īpašu apstākļu radīšana paātrinātai attīstībai. Šajā posmā saknes tiek uzglabātas glabātavās konteineros līdzīgi burkāniem pie gaisa temperatūras tuvu 0oC un regulāri pēc steidzināšanas grafika tiek stādītas speciāli konstruētos konteineros steidzināšanai. Pati steidzināšana norisinās atsevišķās kamerās tumsā. Steidzināšanas temperatūra ir atkarīga no šķirnes. Parasti tā ir 12-16oC robežās. Lēzenus koka konteinerus ar kājām, kas iekšpusē izklāti ar melno plēvi vai citu ūdens necaurlaidīgu materiālu, piepilda ar saknēm, kuru ieteicamais pieres diametrs ir 3,5-6 cm. Tās saliek vienu virs otrā vairākos stāvos. Mūsdienās cigoriņu salātus steidzina tekošā ūdenī, savienojot konteinerus savā starpā ar caurulēm. Ūdenim noteiktā daudzumā tiek pievienots minerālais mēslojums. Steidzināšana kūdras substrātā ir iespējama, bet prasa regulāru laistīšanu ar rokām un šī darba veikšanai nepieciešams kaut īslaicīgs apgaismojums, kā dēļ neizbēgami pasliktinās ražas kvalitāte. Steidzināšanas perioda ilgums ir atkarīgs no temperatūras un šķirnes, bet parasti tas ir 20 dienas. Kad galviņas sasniegušas vēlamo lielumu, tās sagatavo realizācijai.
Vitlufa cigoriņu augsnes prasības
Vitlufa cigoriņu sakņu audzēšanai ir piemērotas labi strukturētas, vidēji smagas smilšmāla un mālsmilts augsnes ar noregulētu mitruma režīmu. Cigoriņiem ir garš veģetācijas periods un to saknes parasti tiek novāktas relatīvi vēlu rudenī, tādēļ ir svarīgi, lai augsne novākšanas laikā nav pārmitra un netraucē ražas vākšanu. Vienlaikus ir svarīgi, lai pavasarī uz augsnes virskārtas neveidotos garoza, kas traucē cigoriņu uzdīgšanu. Optimālā augsnes skābuma reakcija cigoriņiem pH māla augsnē ir tuvu 7, smilšainā augsnē 5,5-6.
Piemēroti priekšaugi cigoriņiem ir graudaugi, bet kā priekšaugi nav ieteicami burkāni, zirņi, pupas un pupiņas, kā arī kartupeļi.
Vitlufa cigoriņu sēja
Audzējot Vitlufa cigoriņus uz līdzenā lauka, rindstarpas var veidot no 37,5 cm līdz 50 cm, bet audzējot uz vagu skaustiem, attālumi starp tiem var būt 50 cm vai 75 cm. Pie rindstarpām 50 cm, skausta augstums ir 17 cm un sēja notiek vienā rindā, bet pie rindstarpām 75 cm, vagu skausta augstums ir 22 cm un sēju veic divās rindās.
Optimālā Vitlufa cigoriņu augu biezība ir 200 tūkst. augi/ha (20 augi/m2). Lai to nodrošinātu, ieteicamā izsējas norma ir 350-450 tūkst. gab./ha (33-45 gab./m2) dražēto vai kodināto sēklu, atkarībā no augsnes apstākļiem. Lietojot kalibrētās sēklas, izsējas normu var samazināt līdz 360 tūkst. gab./ha, bet tā nevar būt mazāka kā 320 tūkst. gab./ha (32 gab./m2), jo lauka dīgtspēja parasti variē 40-80% robežās. Vitlufa cigoriņu ieteicamais sējas dziļums ir 0,5-1,0 cm.
Vitlufa cigoriņu ieteicamais optimālais sējas laiks ir maija sākums, kad augsnes temperatūra sēklu zonā sasniedz 12oC. Šinī gadījumā sēklas sadīgst 4-12 dienās, agrākiem sējumiem var būt nepieciešamas pat 20-30 dienas. Pārāk aukstā augsnē sētie cigoriņi mēdz arī izziedēt. Vislabākos rezultātus iegūst, ja cigoriņi aug vienmērīgi visā veģetācijas periodā. Atkarībā no šķirnes veģetācijas periods ilgst 150-180 dienas.
Vitlufa cigoriņu mēslošana
Pie vidējās sakņu ražības 35 t/ha (tā mēdz variēt no 30 līdz 45 t/ha) ar 1 t sakņu ražas vitlufa cigoriņi iznes no augsnes 1,6 kg slāpekļa (N), 0,4 kg fosfora (P2O5), 3,5 kg kālija (K2O) un 0,2 kg magnija (MgO). Mēslojuma devas Vitlufa cigoriņiem aprēķina vadoties no augsnes analīzes rezultātiem un plānotas ražas. Nav vēlama kūtsmēslu iestrāde pirms cigoriņu sējas, jo tie mēdz pasliktināt sakņu kvalitāti. Noteicošais faktors kvalitātes iegūšanai ir augsnes nodrošinājums ar kalciju (Ca). Par optimālo kalcija saturu Holandē uzskata 2 g CaCO3/100 g augsnes.
Slāpekli (N) pamatmēslojumā Vitlufa cigoriņiem nav ieteicams dot, bet ir ieteicams to pielietot vienīgi papildmēslošanā kalcija amonija nitrāta (27% N) vai kalcija nitrāta (15,5% N) veidā. Slāpekļa (N) kopējā deva ir atkarīga no tā satura augsnē. Augsnes analīzes veic iepriekšējā gada jūnija vidū. Ja slāpekļa saturs ir >70 kg/ha, tad lauks tiek uzskatīts cigoriņu audzēšanai nederīgs. Pārmērīgs slāpekļa daudzums ievērojami pasliktina cigoriņu galviņu kvalitāti.
Arī vajadzība pēc fosfora (P2O5) Vitlufa cigoriņiem ir neliela. Tiek ieteiktas devas maksimāli līdz 110 kg/ha fosfora (P2O5), atkarībā no fosfora nodrošinājuma augsnē. Kāliju (K2O) Vitlufa cigoriņiem var lietot kālija hlorīda veidā. Pārmērīgs kālija daudzums saknēs pasliktina to kvalitāti, tādēļ tā maksimālā deva ir 200 kg/ha ( K2O). Nepieciešamo magnija (MgO) devu Vitlufa cigoriņiem ir ieteicams iedot tikai caur lapām.
Diplomēta agronome, Maskavas Timirjazeva Lauksaimniecības akadēmijas Dārzeņkopības fakultātes absolvente, Latvijas pārstāve ES ražotāju un pārstrādātāju organizācijā COPA/COGECA darba grupā „Augļi un dārzeņi”, starpinstitūciju darba grupu „Augu aizsardzības līdzekļi” un „Pārtikas piesārņojums un pesticīdu atliekas” dalībniece, lektore LLKC (Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs ) organizēto lekciju kursiem dārzeņkopībā, pastāvīga rakstu autore tādiem preses izdevumiem kā: „Dārzkopja padomnieks”, „Agropols”, „AgroTops”, “Praktiskais Latvietis” un “Dārzs un drava”.
Regulāri papildina zināšanas, lasot speciālo literatūru, apmeklējot seminārus un piedaloties pieredzes apmaiņas braucienos ārzemēs.
SIA „RIGANA” rīkotājdirektore un konsultants profesionālā dārzeņkopībā, kā arī SIA „Integrētās audzēšanas skola” konsultants dārzeņkopībā, SIA „Sūbru lauks” atzītais savstarpējās atbilstības konsultants sabiedrības, dzīvnieku un augu veselības un labas lauksaimniecības un vides stāvokļa jomā.
darzabagatiba.lv satura un materiālu kopēšana un izmantošana bez rakstiskas atļaujas ir aizliegta. Saturs ir aizsargāts saskaņā ar LR Aurortiesību likumu.
