Itālijā ir izplatītas kabaču šķirnes ar tumši zaļu mizu un tieši viņu dēļ ir sācies juceklis starp kabačiem un cukīni. Itāļu valodā ķirbis ir zuccha, bet mazais vēl neizaugušais ķirbis (jeb kabacis) zucchini. Itālijas dārzeņu eksportā cukīni ieņem pirmo vietu, tādēļ arī izplatījās viedoklis, ka cukīni var būt tikai tumši zaļi. Bet tā nav, un sēklu firmu katalogos tiek piedāvātas arī dzeltenas, gaiši zaļas, svītrainas un pelēkas cukīni šķirnes. Tumši zaļo augļu priekšrocība ir tā, ka uz tiem nav redzami pirkstu nospiedumi, skrambas un citi bojājumi, kurus uz baltiem kabačiem ievēro tūlīt.
Par dzelteno kabaču dzimteni datu nav, iespējams kopā ar citiem ķirbjiem tie ir nākuši no Amerikas kontinenta, bet tikpat iespējams, ka tā ir meklējama Āfrikas ziemeļu daļā.
Kabačus ar apaļiem augļiem arī pieskaita cukīni šķirnēm, izdalot atsevišķā grupā – rondini. Ārzemēs pie cukīni kabačiem pieskaita arī patisonus.
Moderno hibrīdo šķirņu vidū ir arī partenokarpas šķirnes, kas veido ražu bez apputeksnēšanas. Tāpat arvien vairāk tiek piedāvātas šķirnes, kas ir izturīgas pret atsevišķām slimībām.
Cukīni augsnes prasības
Kabaču audzēšanai vislabāk ir piemērotas mālsmilts, kā arī vidēji smagas vai vieglas smilšmāla augsnes ar augstu organisko vielu saturu. Optimālā skābuma reakcija ir pH 6,0-6,4. Kabači nepacieš pH virs 7. Labākie priekšaugi ir graudaugi, kāpostaugi, puravi, redīsi, neder ķirbji un gurķi. Kartupeļi un burkāni, kā arī bietes var būt priekšaugos tikai tad, ja ir droši zināms, ka lauks nav nematožu piesārņots.
Kabači ir siltumu mīloši augi. To audzēšanai jāizvēlas siltas, gaišas, no vēja aizsargātas vietas. Sēklu dīgšanai optimālā augsnes temperatūra ir +25-30oC, tādēļ atklātā laukā ir labāk izstādīt dēstu, nekā sēt sēklas. Laukā kabačus drīkst stādīt tikai tad, kad pēdējās pavasara salnas ir jau garām un gaisa temperatūra ir vismaz +15oC. Nav vēlams izstādīt pārāk lielus dēstus, to optimālais vecums ir no vienas līdz trīs īstām lapām. Nedaudz paātrināt kabaču izstādīšanu var, ja augus apsedz ar agrotīklu. Karstā laikā tas būs jānoņem, lai netraucētu ziedu apputeksnēšanos, jo ziedputekšņi nedīgst pie temperatūras virs +32oC. Rudenī no pirmajām salnām cietuši augi vēl kādu laiku turpina ražot.
Dēstu audzēšana ilgst 2,5-3 nedēļas, dēstus var izaudzēt 5 cm diametrā lielos podiņos līdz pirmās īstās lapas veidošanas sākumam. Lielākos dēstus jāaudzē 10-12 cm podiņos. Ir ieteicams norūdīt dēstus pirms izstādīšanas.
Kabačus cukīni ir iespējams audzēt arī plēves un stikla siltumnīcās. Optimālā augu biezība ir 12-14 tūkst augu/ha.
Ar 1 t ražas kabači no augsnes iznes 3,8 kg slāpekļa; 1,6 kg fosfora, 9 kg kālija un 1 kg magnija. Kaut gan kabači ir atsaucīgi uz kūtsmēliem, to pielietošana pirms stādīšanas sausā laikā var izraisīt lapu apdegumus. Orientējošas mēslojuma devas: slāpeklis (N) 60-80 kg/ha pamatmēslojumā un papildus 1-2 reizes 50-60 kg/ha, fosfors (P2O5) ap 100 kg/ha iepriekšējā gada rudenī vai pirms stādīšanas, kālijs (K2O) 250 kg/ha, smilšainā augsnē var būt nepieciešams arī magnijs, parasti lieto 200-400 kg/ha dolomīta miltu. Papildmēslojumi caur lapām ar kāliju saturošiem mēslošanas līdzekļiem palielina augļu izturību realizācijas laikā.
Cukīni iespējamie kaitēkļi un slimības
Cukini kabačiem Latvijā nav daudz kaitēkļu, tikai:
Skudras (Formicidae)
Laputis (Myzus persicae, Aphis gossipi)
Nematodes (Meloydogine sp., Pratilenchus sp., Ditylenchus sp. un citas)
Slimības:
Īstā miltrasa (Golovinomyces chicoracearum ex Erysiphe cichoracearum, Podosphaeria xanthii ex Sphaerotheca fuliginea)
Diplomēta agronome, Maskavas Timirjazeva Lauksaimniecības akadēmijas Dārzeņkopības fakultātes absolvente, Latvijas pārstāve ES ražotāju un pārstrādātāju organizācijā COPA/COGECA darba grupā „Augļi un dārzeņi”, starpinstitūciju darba grupu „Augu aizsardzības līdzekļi” un „Pārtikas piesārņojums un pesticīdu atliekas” dalībniece, lektore LLKC (Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs ) organizēto lekciju kursiem dārzeņkopībā, pastāvīga rakstu autore tādiem preses izdevumiem kā: „Dārzkopja padomnieks”, „Agropols”, „AgroTops”, “Praktiskais Latvietis” un “Dārzs un drava”.
Regulāri papildina zināšanas, lasot speciālo literatūru, apmeklējot seminārus un piedaloties pieredzes apmaiņas braucienos ārzemēs.
SIA „RIGANA” rīkotājdirektore un konsultants profesionālā dārzeņkopībā, kā arī SIA „Integrētās audzēšanas skola” konsultants dārzeņkopībā, SIA „Sūbru lauks” atzītais savstarpējās atbilstības konsultants sabiedrības, dzīvnieku un augu veselības un labas lauksaimniecības un vides stāvokļa jomā.
darzabagatiba.lv satura un materiālu kopēšana un izmantošana bez rakstiskas atļaujas ir aizliegta. Saturs ir aizsargāts saskaņā ar LR Aurortiesību likumu.
