Fenheļu šķirņu tipi

Lielākoties izšķir lapu un bumbuļu fenheļu šķirnes. Lapu šķirņu augi ir ļoti līdzīgi dillēm un bumbuli neveido. Tos lapu un sēklu dēļ audzē kā garšaugus. Tā saukto dārzeņu jeb bumbuļu fenheli veido Florences tipa šķirnes.

Augsnes prasības fenhelim

Fenheļu audzēšanai ir piemērotas auglīgas, irdenas smilšmāla vai mālsmilts augsnes ar noregulētu mitruma režīmu. To var audzēt arī nosusinātās kūdras augsnēs. Optimālā skābuma reakcija ir pH 6,5-7,5. Augs ir mitruma un gaismas prasīgs, mitruma trūkuma dēļ mēdz priekšlaicīgi izziedēt. Tāpat ziedēšanu veicina garā gaismas diena un sabiezināts sējums.

Fenheļus audzē atklātā laukā ar tiešu sēju gruntī, bet var audzēt arī plēves siltumnīcās no dēsta vai ar tiešu sēju. Sēklas sāk dīgt pie temperatūras +6-15^oC, bet optimālā temperatūra to dīgšanai ir +20-25^oC. Kopumā augi ir aukstuma izturīgi, bet nepanes salnas un jau pie -5^oC iet bojā. Veģetācijas periods no uzdīgšanas līdz ražas novākšanai ir 130-175 dienas. Optimālais augu skaits ir ap 100 tūkst. augu/ha.

Fenheļus audzē vienrindās (45 cm attālās) vai daudzrindu slejās ar 20 cm attālumu starp rindām un 60 cm starp slejām. Attālums starp augiem rindā ir 15-20 cm, to nodrošina, retinot augus pēc uzdīgšanas. Vienlaikus bumbuļu fenheļus aprauš ar zemi, lai bumbuļi veidotos biezāki un maigāki.

Ar 1 t ražas fenhelis no augsnes iznes 2 kg slāpekļa (N), 0,3 kg fosfora (P), 4 kg kālija (K) un 0,2 kg magnija (Mg). Pamatmēslojumā pirms sējas augsnē iestrādā slāpekli ap 100 kg N/ha, fosforu 40-50 kg P₂O₅/ha un kāliju ap 50-70 kg K₂O/ha. Papildmēslošanu parasti neveic.  

Iespējamie fenheļu kaitēkļi un slimības

Kaitēkļi:

• Laputis (Aphididae)
• Tripši (Thrips tabacii u.c.)
• Gliemeži (vairākas sugas)
• Nematodes (Meloydogine sp., Pratilenchus sp., Ditylenchus sp. un citas)

Slimības:

• Lapu plankumainība (Cercosporidium punctum)
• Īstā miltrasa (Erysiphe umbelliferarum)
• Fitoftoroze (Phytophtora syringae)
• Baltā puve (Sclerotinia minor un S.sclerotiorum)  

Baktēriju izraisītas slimības

• Erwinia carotovora
• Pseudomonas syringae

Mārīte Gailīte

Diplomēta agronome, Maskavas Timirjazeva Lauksaimniecības akadēmijas Dārzeņkopības fakultātes absolvente, Latvijas pārstāve ES ražotāju un pārstrādātāju organizācijā COPA/COGECA darba grupā „Augļi un dārzeņi”, starpinstitūciju darba grupu „Augu aizsardzības līdzekļi” un „Pārtikas piesārņojums un pesticīdu atliekas” dalībniece, lektore LLKC (Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs ) organizēto lekciju kursiem dārzeņkopībā, pastāvīga rakstu autore tādiem preses izdevumiem kā: „Dārzkopja padomnieks”, „Agropols”, „AgroTops”, “Praktiskais Latvietis” un “Dārzs un drava”.

Regulāri papildina zināšanas, lasot speciālo literatūru, apmeklējot seminārus un piedaloties pieredzes apmaiņas braucienos ārzemēs.

SIA „RIGANA” rīkotājdirektore un  konsultants profesionālā dārzeņkopībā, kā arī SIA „Integrētās audzēšanas skola” konsultants dārzeņkopībā, SIA „Sūbru lauks” atzītais savstarpējās atbilstības konsultants  sabiedrības, dzīvnieku un augu veselības un labas lauksaimniecības un vides  stāvokļa jomā.

Uzdot ekspertei jautājumu FORUMĀ