Galviņkāpostiem izšķir vairākas šķirņu grupas, atkarībā no veģetācijas perioda garuma un izmantošanas mērķa. Veģetācijas periodu nosaka dienas no dēsta izstādīšanas līdz brīdim, kad kāposti ir sasnieguši tehnisko gatavību. Dažas šķirnes spēj gaidīt novākšanu uz lauka, nezaudējot kvalitāti vēl 2-4 nedēļas pēc tehniskās gatavības sasniegšanas.
Galviņkāpostu agrīnām šķirnēm veģetācijas perioda garums ir 45-60 dienas, tās tiek izmantotas svaigam patēriņam.
Galviņkāpostu vidēji agrīnas šķirnes ienākas 60-70 dienas un arī galvenokārt tiek izmantotas svaigam patēriņam, kaut gan dažas no tām ir piemērotas arī agrīnai skābēšanai un pārstrādei salātos.
Galviņkāpostu vidēji vēlīnām šķirnēm veģetācijas periods ir līdz 130-140 dienām, lielākoties tās tiek izmantotas svaigam patēriņam un skābēšanai, dažas no tām iespējams īslaicīgi (3-4 mēnešus) uzglabāt.
Galviņkāpostu vēlīnas šķirnes ar veģetācijas periodu 145-160 dienas tiek izmantotas galvenokārt uzglabāšanai. Pēc uzglabāšanas tās realizē svaigā veidā vai izmanto skābēšanai. Uzglabāšanas perioda garums ir atkarīgs no šķirnes un uzglabāšanas apstākļiem. Latvijas zemnieki spēj uzglabāt galviņkāpostus līdz jaunai ražai un piedāvāt tos cauru gadu.
Ātri augošas šķirnes uzglabāšanai ir atsevišķa grupa ar veģetācijas periodu 90-110 dienas. Šīs šķirnes iespējams stādīt līdz vasaras vidum un uzglabāt ražu 3-4 mēnešus.
Pēdējā laikā ir izveidojusies jauna šķirņu grupa – lielveikalu kāposti – ar galviņas lielumu 1-2 kg un dažādu veģetācijas perioda garumu. Tās ir paredzētas svaigam patēriņam un iespējami ilgākam piedāvājumam lielveikalos.
Miniatūrie galviņkāposti veido 0,3-0,5 kg smagas galviņas un bieži tiek piedāvātas jauktos fasējumos, 2-3 dažādas šķirnes kopā. Šodien ne tikai lielražotāji, bet arī amatieri audzē lielākoties hibrīdas šķirnes.
Galviņkāpostu augsnes prasības
Agro galviņkāpostu audzēšanai ir piemērotākas pavasarī ātri iesilstošas smilts un mālsmilts augsnes. Vēlīnos galviņkāpostus uzglabāšanai labāk audzēt smagākās smilšmāla un māla augsnēs, jo tās labāk uztur mitrumu. Skābēšanai paredzētos glaviņkāpostus var audzēt arī kūdras augsnēs. Optimālais gruntsūdens līmenis ir 80 cm un dziļāk, vieglās augsnēs tas var būt seklāks. Augsnes skābuma reakcijai jābūt no pH 6 (vieglās augsnēs) līdz pH 7 (smagās augsnēs). Labākie priekšaugi kāpostiem ir kartupeļi un sīpoli, arī zemenes, gurķi un graudaugi. Nepiemēroti ir citi kāpostaugi un rapsis, kā arī eļļas rutki zaļmēslojumā. Vienā un tajā pašā vietā kāpostus var audzēt reizi 2-5 gados.
Galviņkāpostu sēklas dīgst temperatūras diapazonā +6-30oC, bet optimālā substrāta temperatūra to dīgšanai ir +20-23oC. Optimālā temperatūra veģetatīvai augšanai ir +15-17oC. Labi norūdīti dēsti atklātā laukā pacieš īslaicīgas salnas līdz -3...-5oC, tomēr daudzas šķirnes ilgstoši pazemināto temperatūru dēļ priekšlaicīgi jarovizējas, un ģeneratīvie orgāni tām veidojas jau pirmajā audzēšanas gadā, nemaz neveidojot galviņu. Rudenī vēl nenovākti kāposti pacieš salnas līdz -5...-8oC. Apsalušas un pat sasalušas kāpostu galviņas labi atlaižas un ir piemērotas pārtikā, bet neuzglabājas.
Latvijā galviņkāpostus audzē no dēsta, dienvidu valstīs ir iespējama to audzēšana ar tiešu sēju gruntī. Dēstu audzēšanas periods ilgst 35-60 dienas, atkarībā no sējas un stādīšanas termiņa, agri pavasarī tas ir garāks, pavasara beigās, vasarā – īsāks. Dēstus var izaudzēt uz dobēm siltumnīcā, lecektī vai atklātā laukā, bet drošākus rezultātus dod ātraudžu kasešu izmantošana.
Optimālā galviņkāpostu augu biezība ir atkarīga no šķirnes un parasti tiek norādīta to aprakstos. Agrīnas šķirnes parasti stāda 50-70 tūkst. augu/ha, vidēji agrīnas – 50-60 tūkst. augu/ha, vidēji vēlīnas un vēlīnas šķirnes svaigam patēriņam un uzglabāšanai - 30-40 tūkst. augu/ha. Vidēji agrīnas, vidēji vēlīnas un vēlīnas šķirnes skābēšanai un citai pārstrādei stāda 25-30 tūkst. augu/ha. Ātri augošas šķirnes uzglabāšanai stāda 30-40 tūkst. augu/ha. Miniatūras šķirnes stāda 50-90 tūkst. augu/ha.
Lai izaudzētu vienu tonnu galviņkāpostu ražas, nepieciešams 2,4-3,3 kg slāpekļa (N), 0,4-0,5 kg fosfora (P2O5) un 3-3,9 kg kālija(K2O). Jo lielāka ir kāpostu ražība, jo mazāks ir barības elementu patēriņš uz vienu tonnu ražas, jo mazāks ir sakņu, kacena un ārējo lapu īpatsvars kopējā ražā.
Vidēji galviņkāpostiem pamatmēslojumā dod 100-200 kg/ha slāpekļa (N), 70-125 kg/ha fosfora (P2O5) un 200-250 kg/ha kālija (K2O). Tāpat galviņkāpostiem ir nepieciešams sērs (S), vismaz 35-45 kg/ha visā veģetācijas periodā. Konkrētas mēslojuma devas attiecīgajam laukam ir atkarīgas no barības elementu krājuma augsnē un plānotās ražas. Slāpekli dod vēl 1-2 reizes papildmēslojumā 2-3 nedēļas pēc dēstu izstādīšanas un vēl 2 nedēļas vēlāk. Visbiežāk deva ir 30-60 kg N/ha, bet tā ir atkarīga no konkrētiem apstākļiem.
Diplomēta agronome, Maskavas Timirjazeva Lauksaimniecības akadēmijas Dārzeņkopības fakultātes absolvente, Latvijas pārstāve ES ražotāju un pārstrādātāju organizācijā COPA/COGECA darba grupā „Augļi un dārzeņi”, starpinstitūciju darba grupu „Augu aizsardzības līdzekļi” un „Pārtikas piesārņojums un pesticīdu atliekas” dalībniece, lektore LLKC (Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs ) organizēto lekciju kursiem dārzeņkopībā, pastāvīga rakstu autore tādiem preses izdevumiem kā: „Dārzkopja padomnieks”, „Agropols”, „AgroTops”, “Praktiskais Latvietis” un “Dārzs un drava”.
Regulāri papildina zināšanas, lasot speciālo literatūru, apmeklējot seminārus un piedaloties pieredzes apmaiņas braucienos ārzemēs.
SIA „RIGANA” rīkotājdirektore un konsultants profesionālā dārzeņkopībā, kā arī SIA „Integrētās audzēšanas skola” konsultants dārzeņkopībā, SIA „Sūbru lauks” atzītais savstarpējās atbilstības konsultants sabiedrības, dzīvnieku un augu veselības un labas lauksaimniecības un vides stāvokļa jomā.
darzabagatiba.lv satura un materiālu kopēšana un izmantošana bez rakstiskas atļaujas ir aizliegta. Saturs ir aizsargāts saskaņā ar LR Aurortiesību likumu.
