|
|
|
ātrais kredīts
 
 
A Ā B C Č D E Ē F G Ģ H I Ī J K Ķ L Ļ M N Ņ O P R S Š T U Ū V Z Ž
AUDZĒŠANA > KARTUPEĻI > DĀRZEŅU AUDZĒŠANAS TEHNOLOĢIJA
 

Kartupeļu audzēšana


autors: Mārīte Gailīte, publicēts: 2010.04.21.

Kartupeļu audzēšanai  vispiemērotākās ir irdenas mālsmilts un smilšmāla augsnes, kur augsnes reakcija pH ir robežās no 5,5 līdz 6,5.  Mazāk piemērotas ir kūdras augsnes. Nebūtu ieteicams audzēt kartupeļus ļoti skābās, kā arī svaigi kaļķotās augsnēs. Kartupeļu saknēm raksturīga intensīva elpošana, tādēļ svarīgs ir augsnes irdenums. Kartupeļi ir arī mitruma prasīgi augi. It īpaši mitrums svarīgs ziedpumpuru veidošanās un ziedēšanas laikā, kad sāk veidoties stoloni un bumbuļu aizmetņi.

Priekšaugu ziņā kartupeļi nav ļoti izvēlīgi, bet nav ieteicams kartupeļus audzēt pēc veciem zālājiem, it īpaši pēc nekoptiem zālājiem, jo tad ir liels risks, ka kartupeļus bojās sprakšķu kāpuri un/vai maijvaboļu kāpuri.

Vispiemērotākā augsnes temperatūra kartupeļu attīstībai ir no +7-8oC līdz + 25oC. Stādāmo materiālu, kas glabāts optimālos apstākļos, ieteicams pirms stādīšanas iedzīvināt. To var izdarīt, sēklai paredzētos bumbuļus dažas dienas noturot gaismā pie temperatūras +10-15oC, vai arī, ja ir tādas iespējas, kartupeļu sabērumu ventilēt ar +30oC siltu gaisu apmēram 48 stundas. To var izdarīt, arī vienkārši pārvietojot kartupeļu bumbuļus uz kādu siltāku telpu un nav jābaidās arī no tā, ka saules gaismas rezultātā kartupeļiem parādās zaļa miza. Šādus kartupeļus vairs nedrīkst pēc tam izmantot pārtikā vai lopbarībā, jo solanīns, kas strauji veidojas mizā un zem mizas slānī, lielā koncentrācijā ir kaitīgs cilvēkiem un arī dzīvniekiem.

Atkarībā no šķirnes, stādāmā materiāla lieluma un audzēšanas tehnoloģijas, kartupeļus stāda no 18 līdz 30 cm attālumā, ja pieņem, ka attālums starp rindām nav mazāks par 70 cm. Modernajās kartupeļu audzēšanas tehnoloģijās rindstarpas tiek veidotas pat līdz 90 cm, tādejādi mazinot spiedienu uz kartupeļiem augsnē, strādājot ar tehniku. Uz vienu hektāru, atkarībā no bumbuļu izmēra, izstāda no 25 tūkstošiem līdz pat 60 tūkstošiem bumbuļu.

Kartupeļu lauks


Kartupeļu bumbuļu stādīšanas dziļums ir atkarīgs no tehnoloģijas, bet tam jābūt pietiekami sekli (apmēram  4-6 cm),  lai veicinātu ātrāku kartupeļu sadīgšanu. Ja nezāļu apkarošanai izmanto rušināšanas paņēmienu, vagu skautu apjomu, kas nepieciešams ražas veidošanai, ieteicams veidot pakāpeniski līdz ar kartupeļu dīgšanu un attīstību.

Kartupeļu šķirnes var iedalīt  grupās gan pēc veģetācijas  perioda garuma, gan pēc to paredzētās izmantošanas.

Kartupeļu šķirnes pēc veģetācijas garuma var iedalīt:

  • agrās šķirnes ar veģetācijas periodu mazāku par 95 dienām,
  • vidēji agrās šķirnes ar veģetācijas periodu 95-110 dienas,
  • vidēji vēlās šķirnes ar veģetācijas periodu 110 – 125 dienas,
  • vēlās šķirnes ar veģetācijas periodu 125 un vairāk dienas.

Kartupeļu šķirnes pēc izmantošanas var iedalīt:

  • galda kartupeļu šķirnes, kas piemērotas izmantošanai pārtikā,
  • rūpnieciskās kulinārijas kartupeļu šķirnes, ko izmanto pārtikā pēc rūpnieciskas apstrādes kā čipsus, frī kartupeļus, kroketes u.c.,
  • rūpnieciskai pārstrādei piemērotās šķirnes, ko izmanto cietes un spirta ražošanai.

Katrai izmantošanai paredzētajām šķirnēm ir atšķirīgas prasības pēc ķīmiskā satura, formas, veselīguma un kulinārajām īpašībām (piemēram, mīkstuma tumšošanās) u.c.  Kartupeļus var izmantot arī lopbarībā, bet to izmantošana un nozīme mājdzīvnieku barošanā pēdējā laikā ir stipri samazinājusies.

Galda kartupeļu šķirnes savukārt var arī iedalīt vairākās grupās:

  • cieti vārāmās (mazmiltainās), salātiem paredzētās šķirnes,
  • vidēji miltainās, zupām un pamatēdieniem paredzētās šķirnes,
  • miltainās, pārsvarā biezputrām paredzētās šķirnes.

Kartupeļu mēslošana

Kartupeļu mēslošanai var izmantot gan organisko, gan minerālo mēslojumu. Nav ieteicams kartupeļus mēslot ar svaigiem kūtsmēsliem, kas nav sadalījušies, jo tas veicina inficēšanos ar parasto kraupi. Vislabāk kūtsmēslus  augsnē iestrādāt jau iepriekšējā gada rudenī, vai vēl labāk mēslot ar tiem priekškultūru.  Jāatceras, ka pirmajā gadā kartupeļi no kūtsmēsliem var izmantot tikai apmēram 20% no slāpekļa (N) un fosfora (P2O5), kā arī līdz 40% no kālija (K2O) satura. Konkrētās minerālā mēslojuma devas atkarīgas no augsnes esošo barības vielu satura, kā arī no tā vai tiek, vai netiek izmantots organiskais mēslojums. 30 t/ha kartupeļu ražai vajadzētu nodrošināt apmēram 120 kg/ha N, 100 kg/ha P2O5, 180 kg/ha K2O, kā arī ap 40 kg/ha magniju (Mg). Slāpekļa mēslojumu ieteicams sadalīt divās daļās, apmēram 70% no devas dodot pie kartupeļu stādīšanas un pārējo, kad kartupeļi sadīguši, bet ne vēlāk par ziedēšanas sākumu. Kartupeļiem ieteicams lietot hloru nesaturošus minerālmēslus. Īpaši svarīgi tas ir galda kartupeļiem, jo hlors samazina kartupeļu bumbuļu kvalitāti un veicina kartupeļu mīkstuma tumšošanos.

Kartupeļiem raksturīga sekla sakņu sistēma, tādēļ tie nespēj uzņemt barības vielas no augsnes dziļākajiem slāņiem. Šī iemesla dēļ minerālo mēslojumu ieteicams augsnē novietot nedaudz zemāk par bumbuļu stādīšanas dziļumu.

Ieteicams ievērot atšķirības kartupeļu mēslojuma nodrošinājumā, audzējot tos sēklai, pārtikai vai, piemēram, cietei. Ieteicamās N:P2O2:K2O attiecības pārtikas kartupeļiem ir 1:1.2-:1.5, bet sēklai 1:1.5:1.8, savukārt cietei 1:1.3:1.9.

 

Iespējamie kartupeļu kaitēkļi:

 

Iespējamās kartupeļu slimības:

   1.  Sēņu ierosinātās slimības

   2.  Baktēriju ierosinātās slimības:  

  • melnkāja   (Erwinia carotovora var. atroseptica)
  • stublāju slapjā puve (Pseudomonas fluorescens u.c.)
  • bumbuļu gaišā gredzenpuve (Clavibakter michiganensis var. ependonicum)- karantīnas slimība
  • bumbuļu brūnā gredzenpuve (Ralstonia solonacearum)-karantīnas slimība


   3.  Pēc Latvijas Lauksaimniecības universitātes datiem Latvijā plašāk izplatīti ir pieci kartupeļu vīrusi:

  • Y  - lapu mozaīka un krokošanās
  • X – lapu mozaīka un krokošanās
  • M – lapu mozaīka, lapu malu hloroze un augšējo lapu krokošanās
  • S - lapu mozaīka un krokošanās
  • L – augšējo un apakšējo lapu ritināšanās
Mārīte Gailīte

Mārīte Gailīte

Diplomēta agronome, Maskavas Timirjazeva Lauksaimniecības akadēmijas Dārzeņkopības fakultātes absolvente, Latvijas pārstāve ES ražotāju un pārstrādātāju organizācijā COPA/COGECA darba grupā „Augļi un dārzeņi”, starpinstitūciju darba grupu „Augu aizsardzības līdzekļi” un „Pārtikas piesārņojums un pesticīdu atliekas” dalībniece, lektore LLKC (Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs ) organizēto lekciju kursiem dārzeņkopībā, pastāvīga rakstu autore tādiem preses izdevumiem kā: „Dārzkopja padomnieks”, „Agropols”, „AgroTops”, “Praktiskais Latvietis” un “Dārzs un drava”.

Regulāri papildina zināšanas, lasot speciālo literatūru, apmeklējot seminārus un piedaloties pieredzes apmaiņas braucienos ārzemēs.

SIA „RIGANA” rīkotājdirektore un  konsultants profesionālā dārzeņkopībā, kā arī SIA „Integrētās audzēšanas skola” konsultants dārzeņkopībā, SIA „Sūbru lauks” atzītais savstarpējās atbilstības konsultants  sabiedrības, dzīvnieku un augu veselības un labas lauksaimniecības un vides  stāvokļa jomā.

Uzdot ekspertei jautājumu FORUMĀ

Saistītās tēmas: kartupeļi, šķirnes, kaitēkļi, slimības
Iesūtīt rakstu

 
Saistīto tēmu mākonis
Mēs iesakām