|
|
|
 
 
A Ā B C Č D E Ē F G Ģ H I Ī J K Ķ L Ļ M N Ņ O P R S Š T U Ū V Z Ž
AUDZĒŠANA > PAPRIKA > DĀRZEŅU AUDZĒŠANAS TEHNOLOĢIJA
 

Paprikas audzēšana


autors: Mārīte Gailīte, publicēts: 2010.04.25.

Paprikas šķirņu tipi

Atkarībā no šķirnes, paprikas augļi pēc formas mēdz būt koniski, kubveida, plakani (tomātpaprika) un iegareni (t.s. “tapas gals” jeb Lamuyo tips). Latvijā vispopulārākās ir kubveida šķirnes, bet jāņem vērā, ka koniskā paprika ir agrīnāka. Augļu krāsa lielākai daļai paprikas šķirņu sākumā ir zaļa, vēlāk, sēklām briestot, tā kļūst sarkana, dzeltena, oranža, violeta vai pienbalta. Nesen ir izveidotas šķirnes, kas paliek zaļas arī pēc sēklu nogatavošanās. Izšķir saldo un sīvo (čili) papriku. Interesanti, ka sīvā paprika satur vairāk C vitamīna nekā saldā.

                        Čili paprikaSīvā paprika


Optimālā paprikas sēklu dīgšanas temperatūra substrātā ir +25-30oC, zemākā temperatūrā paprikai ir ļoti slikts dīgšanas spars. Veģetācijas periodā vidējai diennakts temperatūrai jābūt +19,5-24oC līmenī, bet paprika labi pacieš dienas temperatūru ap +26-28oC. Minimālā augsnes temperatūra, pie kuras paprikas dēstus drīkst izstādīt augsnē, ir +12-15oC. Ja temperatūra ir zemāka par +13oC, paprikas augšana un attīstība apstājas, bet ja temperatūra ir zemāka par 0oC, augi iet bojā. Tomēr paprikas augi (pat dēsti) samērā labi pacieš ilgstošas pazeminātas gaisa temperatūras, tie neaiziet bojā, tikai “stāv uz vietas” un neražo. Ražas veidošanai ir nepieciešama temperatūra virs +24oC.

Optimālā substrāta temperatūra paprikai ir +15-18oC. Optimālais gaisa mitrums paprikai ir 60-65%, tā izmaiņām ir jābūt cieši saistītām ar gaisa temperatūru. Saulainā laikā pie +25-30oC tas var būt augstāks. Tomēr paaugstināts gaisa mitrums traucē ziedputekšņu nobiršanu, bet pazemināts traucē to dīgšanu. Ražas novākšanas periodā paaugstināts gaisa mitrums veicina sēnīšu slimību (it sevišķi pelēkās puves) izplatīšanos, bet pazemināts – kaitēkļu (tīklērces un laputu) savairošanos.
Optimālais substrāta mitrums paprikai ir 70-75%.
Paprikai optimālais gaismas dienas garums ir 10-12 h, bet tā lieliska pacieš arī garāku gaismas dienu.

Latvijā papriku drošāk ir audzēt siltumnīcās, kaut gan atsevišķās, sevišķi siltās vasarās, tā padodas arī uz lauka. Siltumnīcā paprikas audzēšanai vislabāk ir izvēlēties bagātinātās kūdras substrātu, kaut gan piemēroti ir arī kokosa šķiedras vai salmi. Paprika lieliski aug minerālvatē.

Paprikas dēsti izaug 50-60 dienās. To audzēšanai optimālais podiņa lielums ir 10-12 cm diametrā, tilpums ap 1 l.

Papriku siltumnīcā stāda divrindu slejās, 2,5-3 augi/m2. Dēstus stāda vertikāli un tā, lai podiņā iepriekšējā substrāta virsma būtu 1-2 cm virs dobes. Papriku veido uz divām galotnēm, katrā sazarojuma vietā izvēloties vienu pazari, bet otru izlaužot virs zieda.            

Ja paprika tiek audzēta augsnē vai kūdras substrātā, pirms dēstu izstādīšanas makroelementu saturam jābūt sekojošam: N – 5-8 g/m2; P2O5 – 10-15 g/m2; K2O – 15-20 g/m2. Papildmēslošanas devām ik nedēļu jānodrošina augi ar papildus 2,5 g/m2 katra elementa (N: P2O5: K2O =1:1:1), bet pēc pirmās ražas novākšanas pieaug kālija deva papildmēslojumā un barības elementu attiecība kļūst N: P2O5: K2O = 1:1:1,5. Audzējot papriku, nedrīkst aizmirst par regulārām kalcija nitrāta devām papildmēslojumā.  

 

Iespējamie paprikas kaitēkļi un slimības

Kaitēkļi:

  • Siltumnīcu baltblusiņa (Trialeurodes vaporariorum)
  • Alotājmuša (Liriomyza solani)
  • Tīklērce (Tetranychus urticae)
  • Tripsis (Thrips tabacii)
  • Kartupeļu lapgrauzis (Kolorado vabole Leptinotarsa decemlineata)
  • Nematodes (Meloydogine sp.)       
  • Laputis (Aphididae)


Slimības:

  • Pelēkā puve (ieros. Botrytis cinerea)
  • Lapu brūnais pelējums (ieros. Cladosporium fulvum)
  • Tomātu augļu brūnā puve (ieros. Phytophtora infestans)
  • Piparu fitoftoroze (ieros. Phytophtora capsici)
  • Baltā puve (ieros. Sclerotinia sp.)
  • Tomātu ātrā vīte (ieros. Fusarium oxysporum f. sp. lycopersici)
  • Tomātu sakņu puve (ieros. Fusarium oxysporum f. sp. radicis-lycopersici)
  • Tomātu lēnā vīte (ieros. Verticillium albo-atrum)
  • Tabakas mozaīkas vīruss (ieros. Nicotiana virus)
Mārīte Gailīte

Mārīte Gailīte

Diplomēta agronome, Maskavas Timirjazeva Lauksaimniecības akadēmijas Dārzeņkopības fakultātes absolvente, Latvijas pārstāve ES ražotāju un pārstrādātāju organizācijā COPA/COGECA darba grupā „Augļi un dārzeņi”, starpinstitūciju darba grupu „Augu aizsardzības līdzekļi” un „Pārtikas piesārņojums un pesticīdu atliekas” dalībniece, lektore LLKC (Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs ) organizēto lekciju kursiem dārzeņkopībā, pastāvīga rakstu autore tādiem preses izdevumiem kā: „Dārzkopja padomnieks”, „Agropols”, „AgroTops”, “Praktiskais Latvietis” un “Dārzs un drava”.

Regulāri papildina zināšanas, lasot speciālo literatūru, apmeklējot seminārus un piedaloties pieredzes apmaiņas braucienos ārzemēs.

SIA „RIGANA” rīkotājdirektore un  konsultants profesionālā dārzeņkopībā, kā arī SIA „Integrētās audzēšanas skola” konsultants dārzeņkopībā, SIA „Sūbru lauks” atzītais savstarpējās atbilstības konsultants  sabiedrības, dzīvnieku un augu veselības un labas lauksaimniecības un vides  stāvokļa jomā.

Uzdot ekspertei jautājumu FORUMĀ

Saistītās tēmas: slimības, šķirnes, kaitēkļi, paprika
Iesūtīt rakstu

 
Saistīto tēmu mākonis
Mēs iesakām