Patisoni ir maz izplatīta kultūra, jo to augļiem ir īss realizācijas laiks. Visvairāk ir izplatītas šķirnes ar baltiem augļiem, bet mēdz būt arī ar dzelteniem, gaiši vai tumši zaļiem un pat divkrāsu.

Patisonu augsnes prasības

Patisonu audzēšanai vislabāk ir piemērotas mālsmilts, kā arī vidēji smagas vai vieglas smilšmāla augsnes ar augstu organisko vielu saturu. Optimālā skābuma reakcija ir pH 6,0-6,4. Patisoni nepacieš pH virs 7. Labākie patisonu priekšaugi ir graudaugi, kāpostaugi, puravi, redīsi, neder ķirbji un gurķi. Kartupeļi un burkāni, kā arī bietes var būt priekšaugos tikai tad, ja ir droši zināms, ka lauks nav nematožu piesārņots.
Patisonu audzēšanai jāizvēlas siltas, gaišas, no vēja aizsargātas vietas.

Patisoni ir siltumu mīloši augi. Sēklu dīgšanai optimālā augsnes temperatūra ir +25-30^oC, tādēļ atklātā laukā ir labāk izstādīt dēstus nekā sēt sēklas. Laukā patisonus drīkst stādīt tikai tad, kad pēdējās pavasara salnas ir jau garām un gaisa temperatūra ir vismaz +15^oC. Nav vēlams izstādīt pārāk lielus dēstus, to optimālais vecums ir no vienas līdz trīs īstām lapām. Nedaudz paātrināt patisonu izstādīšanu var, ja augus apsedz ar agrotīklu. Karstā laikā tas būs jānoņem, lai netraucētu ziedu apputeksnēšanos, jo ziedputekšņi nedīgst pie temperatūras virs +32^oC.

Dēstu audzēšana ilgst 2,5-3 nedēļas, dēstus var izaudzēt 5 cm diametrā lielos podiņos līdz pirmās īstās lapas veidošanās sākumam. Lielākos dēstus jāaudzē 10-12 cm podiņos. Ir ieteicams dēstus norūdīt pirms izstādīšanas.

Patisonus ir iespējams audzēt arī plēves un stikla siltumnīcās, bet to raža ir zemāka nekā cukini kabačiem.
Optimālā patisonu augu biezība ir 12-14 tūkst. augu/ha.

Ar 1 t ražas patisoni no augsnes iznes 3,8 kg slāpekļa (N), 1,6 kg fosfora (P₂O₅), 9 kg kālija (K₂O)  un 1 kg magnija (MgO). Kaut gan patisoni ir atsaucīgi uz kūtsmēliem, to pielietošana pirms stādīšanas sausā laikā var izraisīt lapu apdegumus. Orientējošās mēslojuma devas: slāpeklis (N) 60-80 kg/ha pamatmēslojumā  un papildus 1-2 reizes 50-60 kg/ha, fosfors (P₂O₅) ap 100 kg/ha iepriekšējā gada rudenī vai pirms stādīšanas, kālijs (K₂O) 250 kg/ha, smilšainā augsnē var būt nepieciešams arī magnijs, parasti lieto 200-400 kg/ha dolomīta miltu. Papildmēslojumi caur lapām ar kāliju saturošiem mēslošanas līdzekļiem palielina augļu izturību realizācijas laikā.  

Iespējamie patisonu kaitēkļi un slimības

Kaitēkļi:

• Skudras (Formicidae)
• Trūdodiņi (Bradysia sp.)
• Laputis (Myzus persicae, Aphis gossipi)
• Nematodes (Meloydogine sp., Pratilenchus sp., Ditylenchus sp. un citas)

Slimības:

• Īstā miltrasa (Golovinomyces chicoracearum ex Erysiphe cichoracearum, Podosphaeria xanthii ex Sphaerotheca fuliginea)
• Neīstā miltrasa (Pseudoperonospora cubensis)
• Kraupis (Cladosporiem cucmerinum)
• Antraknoze (Colletotrichum lagenarium)

Vīrusu slimības:

• Gurķu virālā mozaīka (CMV)
• Arbūzu virālā mozaīka WMV)
• Cukīni dzeltenā mozaīka (ZYMV)

Bakteriālās slimības:

• Erwinia carotovora
• Pseudomonas syringae

Mārīte Gailīte

Diplomēta agronome, Maskavas Timirjazeva Lauksaimniecības akadēmijas Dārzeņkopības fakultātes absolvente, Latvijas pārstāve ES ražotāju un pārstrādātāju organizācijā COPA/COGECA darba grupā „Augļi un dārzeņi”, starpinstitūciju darba grupu „Augu aizsardzības līdzekļi” un „Pārtikas piesārņojums un pesticīdu atliekas” dalībniece, lektore LLKC (Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs ) organizēto lekciju kursiem dārzeņkopībā, pastāvīga rakstu autore tādiem preses izdevumiem kā: „Dārzkopja padomnieks”, „Agropols”, „AgroTops”, “Praktiskais Latvietis” un “Dārzs un drava”.

Regulāri papildina zināšanas, lasot speciālo literatūru, apmeklējot seminārus un piedaloties pieredzes apmaiņas braucienos ārzemēs.

SIA „RIGANA” rīkotājdirektore un  konsultants profesionālā dārzeņkopībā, kā arī SIA „Integrētās audzēšanas skola” konsultants dārzeņkopībā, SIA „Sūbru lauks” atzītais savstarpējās atbilstības konsultants  sabiedrības, dzīvnieku un augu veselības un labas lauksaimniecības un vides  stāvokļa jomā.

Uzdot ekspertei jautājumu FORUMĀ