Pupiņas ir ļoti daudzveidīgas. Pie šīs sugas pieder kā zemas krūma pupiņas, tā arī kāršu pupiņas jeb maikstu pupiņas. Krūma pupiņas plaši audzē lielražošanā un izmanto kā svaigam patēriņam tā arī pārstrādei. Kāršu pupiņas Latvijā vairāk audzē mazdārziņos, bet Nīderlandē, Itālijā, Spānijā un Beļģijā tās tiek plaši audzētas arī siltumnīcās līdzīgi gurķiem.
Svaigas pupiņas mēdz būt ar zaļām vai dzeltenām pākstīm. Līdzīgi cukurzirņiem sviesta pupiņas nesatur šķiedru un vārītas pupiņas ir ēdamas ar visu pāksti. Mazāk tiek audzētas šķirnes ar violetām pākstīm. Šīm šķirnēm pēc vārīšanas violetā krāsa izzūd. Sparģeļu jeb adatu pupiņām ēdamā daļa ir pati zaļā pāksts ar neaizmetušām sēklām. Šīm pupiņām pākstis var sasniegt pat 90 cm garumu, tām bieži ir izliekta forma.
Kāršu jeb turku pupiņām (sauktām arī par ugunssarkanām pupiņām) (Phaseolus coccineus L.) ir cietas, raupjas pākstis, bet vārītas tās kļūst ļoti kraukšķīgas, ar izteiktu pupiņu garšu. Savukārt Limas pupiņām (Phaseolus lunatus) ir ēdamas tikai kaltētas sēklas (tās ir lielas, baltas). Pēc vārīšanas tās kļūst miltainas, bet neizšķīst, tādēļ ir īpaši piemērotas salātiem.
Atkarībā no šķirnes, variē arī sēklu krāsa, tās var būt baltas, brūnas, raibas u.c.
Pupiņu augsnes prasības
Pupiņu audzēšanai piemērota ir auglīga, labi iesilstoša mālsmilts vai smilšmāla augsne. Tās slikti aug smagā, aukstā augsnē ar augstu gruntsūdens līmeni. Optimālā augsnes skābuma reakcija ir pH 6-6,5. Labākie pupiņu priekšaugi ir graudaugi, dārzeņi (izņemot pākšaugus), kartupeļi un cukurbietes.
Optimālā temperatūra pupiņu sēklu dīgšanai ir +20-25oC, bet augšanai +25-30oC. Pie augsnes temperatūras +8-10oC dīgsti paradās tikai pēc 3-4 nedēļām. Šķirnēm ar tumšām sēklām sēklu dīgšanai parasti ir nepieciešama par 2-3oC augstāka temperatūra. Dīgsti smagi panes salnas.
Pupiņas ir gaismas prasīgas, sevišķi audzēšanas perioda sākumā. Pupiņas nepacieš sausumu, it īpaši uzdīgšanas un ziedēšanas laikā, tomēr periodā no uzdīgšanas līdz pumpuru veidošanai sausums nav tik bīstams. Atkarībā no šķirnes, veģetācijas periods ilgst apmēram 75-130 dienas.
Lielākoties pupiņas ir īsās dienas augi, tādēļ ir labi piemērotas audzēšanai siltumnīcā agri pavasarī vai laukā vasaras periodā. Savukārt vasaras vidū, kad Latvijā dienas garums pārsniedz 18 stundas, zied tikai atsevišķas audzēšanai Ziemeļeiropā piemērotas šķirnes, tādēļ jāievēro apraksts uz sēklu paciņām.
Pupiņas var audzēt ar tiešu sēju, bet mūsu platuma grādos un tālāk uz ziemeļiem tās drošāk ir audzēt no dēsta. Pupiņu dēsti izaug apmēram 2 nedēļu laikā. Dēstu audzēšanai ir piemērotas kāpostiem paredzētas ātraudžu kasetes, izsējot sēklas katrā otrā ligzdā, lai augiem būtu pietiekami vietas.
Pupiņas stāda vai sēj 30-45 cm attālās rindās, attālums rindā starp augiem - 25-30 cm. Ieteicamais sējas dziļums ir 2,5-4 cm. Uz 1 m2 izvieto 7-12 augus. Kāršu pupiņas lielākoties audzē pie mājas sienas vai pie žoga vai arī ierīko speciālus balstus.
Ar 1 t ražas pupiņas no augsnes iznes 2,5 kg slāpekļa (N), 0,4 kg fosfora (P2O5), 2,5 kg kālija (K2O) un 0,25 kg magnija (MgO). Veģetācijas periodā pupiņām nepieciešamā mēslojuma deva ir:slāpeklis (N) 30-50 kg/ha, fosfors (P2O5) 30-60 kg/ha un kālijs (K2O) 60-80 kg/ha. Skābā augsnē ieteicams iestrādāt dolomīta miltus 100-150 kg/ha. Pupiņas labi aug otrā un trešā gadā pēc organiskā mēslojuma iestrādes. Ir svarīgi izvēlēties hloru nesaturošus mēslošanas līdzekļus.
Pupiņām ir nepieciešams slāpekļa mēslojums uzdīgšanas laikā un pumpuru veidošanās sākumā. Krūmu pupiņas no uzdīgšanas līdz ziedēšanas beigām patērē līdz 90-95% kopējā fosfora, kālija un kalcija daudzuma, savukārt vajadzība pēc slāpekļa krasi pieaug ziedēšanas un ražas veidošanās laikā. Atkarībā no šķirnes un audzēšanas apstākļiem, var būt nepieciešams papildmēslojums ar slāpekli. Kritiskajos brīžos augiem ir vērts iedot amonija nitrātu ap 15-20 g/m2 (150-200 kg/ha).
Diplomēta agronome, Maskavas Timirjazeva Lauksaimniecības akadēmijas Dārzeņkopības fakultātes absolvente, Latvijas pārstāve ES ražotāju un pārstrādātāju organizācijā COPA/COGECA darba grupā „Augļi un dārzeņi”, starpinstitūciju darba grupu „Augu aizsardzības līdzekļi” un „Pārtikas piesārņojums un pesticīdu atliekas” dalībniece, lektore LLKC (Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs ) organizēto lekciju kursiem dārzeņkopībā, pastāvīga rakstu autore tādiem preses izdevumiem kā: „Dārzkopja padomnieks”, „Agropols”, „AgroTops”, “Praktiskais Latvietis” un “Dārzs un drava”.
Regulāri papildina zināšanas, lasot speciālo literatūru, apmeklējot seminārus un piedaloties pieredzes apmaiņas braucienos ārzemēs.
SIA „RIGANA” rīkotājdirektore un konsultants profesionālā dārzeņkopībā, kā arī SIA „Integrētās audzēšanas skola” konsultants dārzeņkopībā, SIA „Sūbru lauks” atzītais savstarpējās atbilstības konsultants sabiedrības, dzīvnieku un augu veselības un labas lauksaimniecības un vides stāvokļa jomā.
darzabagatiba.lv satura un materiālu kopēšana un izmantošana bez rakstiskas atļaujas ir aizliegta. Saturs ir aizsargāts saskaņā ar LR Aurortiesību likumu.
