Atkarībā no ēterisko eļļu satura, sīpoliem izšķir saldās, pussīvās un sīvās šķirnes. Interesanti, ka sīvās šķirnes satur vairāk cukuru nekā saldās. Savukārt saldo sīpolu maigo garšu nodrošina zems ēterisko sēra saturošu savienojumu daudzums. Pēc pumpuru skaita sīpolā izšķir vienligzdu un daudzligzdu sīpolus. Pēdējai grupai pieder Latvijā populārie tā saucamie „ģimenes sīpoli”.
Sīpolu šķirnes atšķiras arī pēc dienas garuma reakcijas. Audzēšanai Latvijā ir piemērotas garās dienas šķirnes. Interesanti, ka viena un tā pati šķirne, audzēta dažādos platuma grādos, dienvidos veido saldākus sīpolus, bet ziemeļos sīvākus, vienlaikus kopējais cukuru saturs pieaug virzienā no dienvidiem uz ziemeļiem. Pēc sīpola formas izšķir Spāņu tipa (Ailsa Craig) ļoti lietus sīpolus ar tipisku sīpola formu, gandrīz apaļus Amerikas tipa (Amerikan Globe) sīpolus un apaļi ovālus Rijnsburgas (Rijnsburger) tipa sīpolus. Tiem pieder arī Kapiņa sīpoli. Savukārt Štutgartes sīpoli var būt kā plakani (Stuttgarter Riesen), tā arī gandrīz apaļi (Centurion). Mēdz būt šķirnes arī ar gareni ovālas formas sīpoliem.
Amerikas tips Štutgartes tips
Rijnsburgas tips
Sīpolu audzēšanas paņēmieni
Latvijā tradicionāli ir izplatīta sīpolu audzēšana no sīksīpoliem, bet pēdējos gados tāpat kā citās Eiropas valstīs palēnam palielinās sēto sīpolu platības. Interesanti, ka ar sēklām sētie sīpoli izaug nedaudz vēlāk par stādītu sīksīpolu ražu, bet ievērojami ilgāk uzglabājas. Ir selekcionētas ziemāju sīpolušķirnes, kuras sēj vai stāda rudenī, bet agrīno ražu novāc nākamā gada maija beigās vai jūnijā. Latvijā šādu sīpolu audzēšanu ierobežo nestabila sniega sega ziemas periodā un grūtības ar slimību ierobežošanu rudenī un agri pavasarī.
Sīpolu sēklas dīgst plašā temperatūras diapazonā no +10oC līdz +35oC, bet optimālā temperatūra to dīgšanai ir ap +20oC. Sakņu augšana sākas jau pie +2-4oC, tādēļ sīksīpolus var stādīt ļoti agri, līdz ko tiek uz lauka. Augsnes temperatūrā +6-10oC sakņu augšana paātrinās, bet temperatūrā virs +20oC tā kļūst lēnāka. Sīpolu sakņu sistēma atrodas augsnes virsējā slānī un ir vāji attīstīta, tādēļ sīpoliem ir paaugstinātas prasības pēc mitruma paša sīpola piebriešanas fāzē. Sīpola piebriešana sākas pie 16 stundu gaismas dienas garuma. Cik lapas līdz tam brīdim ir izveidojušās, tik sulīgas zvīņas veidos sīpolu. Tieši tāpēc ir ļoti svarīgi iesēt sīpolus iespējami agri, lai līdz maija beigām, kad Latvijā dienas garums sasniedz 16 stundas, sīpoliem būtu izveidojies pēc iespējas lielāks lapu skaits. Veģetācijas perioda otrajā pusē - sīpola nobriešanas periodā – mitrums vairāk traucē un veicina slimību izplatīšanos.
Sīpolu audzēšanai piemērotākas ir auglīgas, labi strukturētas mālsmilts, vieglas un vidēji smagas smilšmāla augsnes, kā arī palienes. Labākie sīpolu priekšaugi ir gurķi, kabači, agrie kartupeļi – augi, kuru mēslošanā izmanto palielinātas organiskā mēslojuma devas.
Ir vairāki sīpolu audzēšanas paņēmieni:
no sīksīpoliem;
ar tiešu sēju;
no dēsta.
No sīksīpoliem audzētiem sīpoliem tiek iegūta agrīnāka raža, bet tiem ir īsāks miera periods, tādēļ tie uzglabājas tikai līdz ziemas beigām. Optimālā augu biezība ir 700-750 tūkst. sīksīpoli/ha (70-75 gab./m2). Atkarībā no sīksīpolu lieluma, stādāmā materiāla patēriņš sasniedz 800-1200 kg/ha.
Ar tiešu sēju tiek audzētas ilgstoši uzglabājamo sīpolu šķirnes, to optimālais augu skaits ir tuvu 750-800 tūkst. augu/ha (75-80 augi/m2), tādēļ parastā izsējas norma ir ap 1000 tūkst. sēklu/ha (100/m2) jeb tā sauktās 4 „vienības”. Viena „vienība” ir standarta sīpolu sēklu paka, kas satur 250 tūkstošus sēklu. Atsevišķām šķirnēm optimālais augu skaits ir zemāks, tās sēj 3,3-3,5 „vienības”/ha. Optimālais sīpolu sējas dziļums ir 1,5 cm.
No dēsta tiek audzēti sevišķi vēlīno šķirņu sīpoli, kā arī sīpoli bioloģiskajās saimniecībās, kur šāds paņēmiens atvieglo cīņu ar nezālēm.
Sīpolu mēslošana
Ar 1 t sīpolu ražas no 1 hektāra lauka tiek iznesti 2 kg slāpekļa (N), 1 kg fosfora (P2O5), 2 kg kālija (K2O), 1 kg sēra (S) un 0,3 kg magnija (MgO). Optimālā augsnes skābuma reakcija ir pH 5,8-6,5, bet pie pH 5,2-5,8 vairāk veidojas lielie (75-100 mm) sīpolie.
Vidēji pamatmēslojumā sīpoliem dod līdz 100 kg/ha slāpekļa (N), 100 kg/ha fosfora (P2O5), 180-220 kg/ha kālija (K2O). Kāliju labāk ir lietot kālija sulfāta veidā. Precīzas mēslojuma devas ir atkarīgas no plānotās ražas un augsnes analīzes rezultātiem. Katri 20 kg/ha virs normas iedotā slāpekļa (N) aizkavē sīpolu nobriešanu par 1 nedēļu.
Karstā laikā sīpoliem ir nepieciešama papildmēslošana caur lapām ar kalciju saturošiem līdzekļiem.
Latvijā tradicionāli ir izplatīta sīpolu audzēšana no sīksīpoliem, bet pēdējos gados tāpat kā citās Eiropas valstīs palēnam palielinās sēto sīpolu platības. Interesanti, ka ar sēklām sētie sīpoli izaug nedaudz vēlāk par stādītu sīksīpolu ražu, bet ievērojami ilgāk uzglabājas. Ir selekcionētas ziemāju sīpolu šķirnes, kurus sēj vai stāda rudenī, bet agrīno ražu novāc nākamā gada maija beigās vai jūnijā. Latvijā šādu sīpolu audzēšanu ierobežo nestabila sniega sega ziemas periodā un grūtības ar slimību ierobežošanu rudenī un agri pavasarī.
Sīpolu sēklas dīgst plašā temperatūras diapazonā no +10oC līdz +35oC, bet optimālā temperatūra to dīgšanai ir ap +20oC. Sakņu augšana sākas jau pie +2-4oC, tādēļ sīksīpolus var stādīt ļoti agri, līdz ko tiek uz lauka. Augsnes temperatūrā +6-10oC sakņu augšana paātrinās, bet temperatūrā virs +20oC tā kļūst lēnāka. Sīpolu sakņu sistēma atrodas augsnes virsējā slānī un ir vāji attīstīta, tādēļ sīpoliem ir paaugstinātas prasības pēc mitruma paša sīpola piebriešanas fāzē. Sīpola piebriešana sākas pie gaismas dienas garuma 16 stundas, cik lapas līdz tam brīdim ir izveidojušās, tik sulīgas zvīņas veidos sīpolu. Tieši tāpēc ir ļoti svarīgi iesēt sīpolus iespējami agri, lai līdz maija beigām, kad Latvijā dienas garums sasniedz 16 stundas, sīpoliem būtu izveidojies pēc iespējas lielāks lapu skaits. Veģetācijas perioda otrajā pusē - sīpola nobriešanas periodā – mitrums vairāk traucē un veicina slimību izplatīšanas.
Sīpolu audzēšanai piemērotākas ir auglīgas, labi strukturētas mālsmilts, vieglas un vidēji smagas smilšmāla augsnes, kā arī palienes. Labākie sīpolu priekšaugi ir gurķi, kabači, agrie kartupeļi – augi, kuru mēslošanā izmanto palielinātas organiskā mēslojuma devas.
Ir vairāki sīpolu audzēšanas paņēmieni:
·No sīksīpoliem
·Ar tiešu sēju
·No dēsta
No sīksīpoliem audzētiem sīpoliemtiek iegūta agrīnāka raža, bet tiem ir īsāks miera periods, tādēļ tie uzglabājas tikai līdz ziemas beigām. Optimālā augu biezība ir 700-750 tūkst sīksīpoli/ha (70- 75 gab. uz m2). Atkarībā no sīksīpolu lieluma, stādāmā materiāla patēriņš sasniedz 800-1200 kg/ha.
Ar tiešu sēju tiek audzētas ilgstoši uzglabājamo sīpolu šķirnes, to optimālais augu skaits ir tuvu 750 - 800 tūkst augu/ha (75-80 augi/m2), tādēļ parastā izsējas norma ir ap 1000 tūkst sēklu/ha (100/m2) jeb tā sauktas 4 „vienības”. Viena „vienība” ir standarta sīpolu sēklu paka, kas satur 250 tūkstoši sēklu. Atsevišķām šķirnēm optimālais augu skaits ir zemāks, tās sēj 3,3-3,5 „vienības”/ha. Optimālais sīpolu sējas dziļums ir 1,5 cm.
No dēsta tiek audzēti sevišķi vēlīno šķirņu sīpoli, kā arī sīpoli bioloģiskajās saimniecībās, kur šāds paņēmiens atvieglo cīņu ar nezālēm.
Sīpolu mēslošana
Ar 1 t sīpolu ražas no 1 hektāra lauka tiek iznesti 2 kg slāpekļa (N), 1 kg fosfora (P2O5), 2 kg kālija (K2O), 1 kg sēra (S) un 0,3 kg magnija (MgO). Optimālā augsnes skābuma reakcija ir pH 5,8-6,5, bet pie pH 5,2-5,8 veidojas vairāk lielo (75-100 mm) sīpolu.
Vidēji pamatmēslojumā sīpoliem dod līdz 100 kg/ha slāpekļa (N), 100 kg/ha fosfora (P2O5), 180-220 kg/ha kālija (K2O). Kāliju labāk ir lietot kālija sulfāta veidā. Precīzas mēslojuma devas ir atkarīgas no plānotās ražas un augsnes analīzes rezultātiem. Katri 20 kg/ha virs normas iedotā slāpekļa (N) aizkavē sīpolu nobriešanu par 1 nedēļu.
Karstā laikā sīpoliem ir nepieciešama papildmēslošana caur lapām ar kalciju saturošiem līdzekļiem.
Diplomēta agronome, Maskavas Timirjazeva Lauksaimniecības akadēmijas Dārzeņkopības fakultātes absolvente, Latvijas pārstāve ES ražotāju un pārstrādātāju organizācijā COPA/COGECA darba grupā „Augļi un dārzeņi”, starpinstitūciju darba grupu „Augu aizsardzības līdzekļi” un „Pārtikas piesārņojums un pesticīdu atliekas” dalībniece, lektore LLKC (Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs ) organizēto lekciju kursiem dārzeņkopībā, pastāvīga rakstu autore tādiem preses izdevumiem kā: „Dārzkopja padomnieks”, „Agropols”, „AgroTops”, “Praktiskais Latvietis” un “Dārzs un drava”.
Regulāri papildina zināšanas, lasot speciālo literatūru, apmeklējot seminārus un piedaloties pieredzes apmaiņas braucienos ārzemēs.
SIA „RIGANA” rīkotājdirektore un konsultants profesionālā dārzeņkopībā, kā arī SIA „Integrētās audzēšanas skola” konsultants dārzeņkopībā, SIA „Sūbru lauks” atzītais savstarpējās atbilstības konsultants sabiedrības, dzīvnieku un augu veselības un labas lauksaimniecības un vides stāvokļa jomā.
darzabagatiba.lv satura un materiālu kopēšana un izmantošana bez rakstiskas atļaujas ir aizliegta. Saturs ir aizsargāts saskaņā ar LR Aurortiesību likumu.