Sīpolu audzēšanas no sīksīpoliem priekšrocības salīdzinājumā ar sētiem sīpoliem:

• agrāks ražas ienākšanās periods - no jūlija sākuma (šķirnei ‘Forum’) līdz augusta vidum (šķirnei ‘Hercules’);
• straujāka sīpolu attīstība ļauj audzēt tos arī smagākā augsnē, kur nav iespējama agra izstādīšana;
• sīpoliem attīstās spēcīgāka sakņu sistēma, kas palīdz tiem labāk pārciest sausumu;
• sīpoli attīstās straujāk un ir lielāki, tādēļ labāk konkurē ar nezālēm;
• no sīksīpoliem audzētu sīpolu raža ir sevišķi piemērota mizošanai un griešanai ripiņās;
• šķirnes, kas tiek audzētas no sīksīpoliem, ir piemērotas īslaicīgai vai vidēji garai uzglabāšanai, tādēļ tieši no sīksīpoliem audzētie sīpoli ir piemēroti lociņu steidzināšanai.

Sīksīpolus stāda cik agri vien iespējams, līdz ko var tikt uz lauka. Parasti tas ir aprīļa sākumā vai vidū, atsevišķos pavasaros pat marta beigās. Noteicošais faktors ir augsnes stāvoklis, tai jābūt pietiekami apžuvušai, lai, to apstrādājot, netiktu bojāta augsnes struktūra.

Nav jābaidās no sniega, kas var uzsnigt pēc sīksīpolu stādīšanas. Tas sīpoliem netraucēs.

Augsni sāk gatavot jau rudenī, laikus uzarot un iestrādājot mēslojumu. Pavasarī lauku nokultivē vai safrēzē un tūlīt pat stāda sīksīpolus. Lielākās platībās šim mērķim izmanto speciālās stādāmās mašīnas, nelielā platībā ar marķieri izdzen seklas 5-10 cm dziļas vadziņas. Sausus sīksīpolus var sabērt tajās no sausas lejkannas bez sietiņa. Pēc tam vadziņas aizrauš ar kapli vai grābekli.

Optimālais augu skaits stādot sīksīpolus ir 700-750 tūkst. augu/ha, tas nozīmē, ka uz 1 m² jāizvieto 70-75 sīksīpoli. Attālums starp augiem rindā ir atkarīgs no rindstarpām, tās variē no 12-15 cm līdz 20-25 cm. Lielākas rindstarpas vienlaikus nodrošina labākus augšanas apstākļus nezālēm un apgrūtina to apkarošanu.

Sīksīpolu stādīšanai labāk ir izmantot kalibrēto stādāmo materiālu, jo tad sīpoli vienmērīgāk sadīgst un aug, tādejādi viss lauks ir izlīdzinātāks. Tas atvieglo augu kopšanu un ražas novākšanu. Ja kalibrēto sīksīpolu nav, nelielus daudzumus var kalibrēt ar rokām. Parasti sīksīpolus kalibrē sekojošās grupās: 10-14 mm, 14-17 mm, 17-21 mm, 21-24 mm diametrā. Pārdošanā mēdz būt arī lielāki sīksīpoli. Jo lielāki sīksīpoli, jo vairāk stādāmā materiāla ir nepieciešams platības vienības apstādīšanai. Ja stādot 7-14 mm lielus sīksīpolus 1 ha apstādīšanai ir nepieciešams ap 820 kg stādāmā materiāla, 21-24 mm lielo sīksīpolu stādīšana prasīs gandrīz 4 t stādāmā materiāla.

No lielākiem sīksīpoliem mēdz izaugt augstāka raža, diemžēl vienlaikus tieši lielie sīksīpoli mēdz priekšlaicīgi izziedēt. Stādot 1. kalibra (7-14 mm) sīksīpolus pie augu biezības 700 tūkst. augu/ha, raža ienākas tikpat agri, kā stādot 3. kalibra (14-21 mm) sīksīpolus 550 tūkst. augu/ha. Tiesa, stādot lielākā kalibra sīksīpolus, ražā palielinās sevišķi lielo (virs 70 mm diametra) sīpolu īpatsvars.

Svarīga ir arī sīksīpolu forma. Vārpstveida sīksīpoliem ir priekšrocības salī­dzinājumā ar apaļas formas sīksīpoliem. Vārpstveida formas sīksīpoli, tos mehanizēti stādot, vadziņā iekrīt uz sāna, nevis otrādi kā apaļie, un līdz ar to sāk ātrāk augt. Hibrīdo šķirņu sīksīpoli ir izturīgāki pret izziedēšanu nekā brīvās apputes šķirņu sīksīpoli.

Pirms stādīšanas ir vēlams sīksīpolus kodināt ar Latvijā šīm mērķim reģistrētiem fungicīdiem un insekticīdiem, lai aizsargātu no sīpolu mušas kāpuru bojājumiem un kakla puves attīstības. Atsevišķas sēklu firmas pēc iepriekšēja pasūtījuma mēdz piegādāt jau kodinātus sīksīpolus. Bioloģiskie audzētāji var apstrādāt sīksīpolus ar mikrobioloģiskiem preparātiem.

Sīksīpolu stādījuma kopšana sastāv no nezāļu apkarošanas, regulārām papildmēslošanām, laistīšanas sausā laikā, kā arī augu aizsardzības no slimībām un kaitēkļiem. Ir svarīgi veikt pēdējo papildmēslošanu ar slāpekli (N) pirms Jāņiem, jo vēlāk dotais slāpekļa mēslojums aizkavē sīpolu nobriešanu un veicina slimību izplatību. Sausā un karstā laikā, ja nav iespējama sīpolu laistīšana, ir vērts veikt regulāras papildmēslošanas caur lapām ar kalciju (Ca) saturošiem mēslojumiem. Visvairāk sīpolu ražu samazina 3-7 lapu stadijā izciestais mitruma trūkums, tādēļ tieši šinī brīdī laistīšana ir sevišķi nepieciešama.

Ražas novākšanu uzsāk ne ātrāk, kad 70-80% augu ir nokrituši laksti. Nokavēta novākšana samazina ražu līdz 33% un pasliktina uzglabāšanas spējas. Vācot ar rokām, lakstus nogriež 1-2 cm virs lapu lūzuma vietas. Nav ieteicams nopļaut sīpolu lapas pirms novākšanas, jo pieredze rāda, ka tas veicina inficēšanos ar kakla puvi.

Mārīte Gailīte

Diplomēta agronome, Maskavas Timirjazeva Lauksaimniecības akadēmijas Dārzeņkopības fakultātes absolvente, Latvijas pārstāve ES ražotāju un pārstrādātāju organizācijā COPA/COGECA darba grupā „Augļi un dārzeņi”, starpinstitūciju darba grupu „Augu aizsardzības līdzekļi” un „Pārtikas piesārņojums un pesticīdu atliekas” dalībniece, lektore LLKC (Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs ) organizēto lekciju kursiem dārzeņkopībā, pastāvīga rakstu autore tādiem preses izdevumiem kā: „Dārzkopja padomnieks”, „Agropols”, „AgroTops”, “Praktiskais Latvietis” un “Dārzs un drava”.

Regulāri papildina zināšanas, lasot speciālo literatūru, apmeklējot seminārus un piedaloties pieredzes apmaiņas braucienos ārzemēs.

SIA „RIGANA” rīkotājdirektore un  konsultants profesionālā dārzeņkopībā, kā arī SIA „Integrētās audzēšanas skola” konsultants dārzeņkopībā, SIA „Sūbru lauks” atzītais savstarpējās atbilstības konsultants  sabiedrības, dzīvnieku un augu veselības un labas lauksaimniecības un vides  stāvokļa jomā.

Uzdot ekspertei jautājumu FORUMĀ