Spinātu šķirņu tipi dalās pēc lapu plātnes virsmas. Ir spinātu šķirnes ar gludām lapām, kā arī ar krokotām (burbuļotām) lapām. Pirmās grupas lapas vieglāk nomazgāt no putekļiem, turpretī krokotās lapas ilgāk nevīst un mazāk saspiežas iesaiņojumā. Krokotās lapas gan ir grūtāk nomazgāt. Pēc izmantošanas mērķa izšķir spinātu šķirnes pārstrādei, ko lielākoties veic ar ātrsaldēšanu, un bērnu pārtikas jeb tā saukto salātlapiņu (babyleaf – no angļu val.) ražošanai.
Mūsdienu profesionālās šķirnes ir izveidotas tradicionālās selekcijas ceļā un ir izturīgas pret vairākām neīstās miltrasas šķirnēm, tādēļ to audzēšanā ir samazināta augu aizsardzības līdzekļu lietošana. Lielākai daļai spinātu šķirņu lapu kātiņi ir zaļā krāsā, bet ir arī šķirnes ar sarkaniem lapu kātiņiem, kas ir sevišķi izskatīgi gatavojot jauktos salātus. Tāpat pastāv šķirnes, kas ir piemērotas audzēšanai atklātā laukā vai siltumnīcās. Siltumnīcu šķirnēm tiek prasīta lielāka slimību izturība un spēja paciest karstumu.
Lielākā daļa spinātu šķirņu ir garās dienas augi un vasaras vidū zied. Tieši tādēļ, plānojot spinātu audzēšanu, ir svarīgi izvēlēties šķirnes, kas ir piemērotas audzēšanai noteiktā gadalaikā. Profesionāliem audzētājiem tiek piedāvātas tā sauktās apaļās sēklas, bet amatieru sīkpaciņās mēdz būt kā ragainās tā arī apaļās sēklas. Spinātu sēklu forma ir šķirnes īpašība un ragainās sēklas ir piemērotas ļoti agriem sējas laikiem. Vēlāk sētas, šīs šķirnes drīz vien sāk ziedēt, bet lapas veidojas mazas un šauras. Kā šīs grupas piemēru var minēt šķirni ‘Platlapu’ (nejaukt ar skābenēm).
Spinātu augsnes prasības un augšanas apstākļi
Spinātu audzēšanai ir piemērotas auglīgas ar organiskām vielām bagātas augsnes, kur skābuma reakcija ir tuvu neitrālai. Ir ļoti svarīgi novērst augsnes sablīvēšanos, tādēļ rūpnieciskās audzēšanas reģionos, kur spinātus audzē pārstrādei no marta līdz decembrim un sēj ļoti agri mitrā augsnē, tiek ieteikta kombinēto augsnes apstrādes agregātu lietošana (kompaktori), kā arī iespējami lielāka darba platuma izvēle, zemāks spiediens traktora riepās un pat kāpurķēžu izmantošana. Optimālā augsnes skābuma reakcija spinātiem ir pH 6,3-6,8.
Spināti ir aukstumizturīgi augi, to sēklas dīgst temperatūras diapazonā no +5oC līdz +20oC, bet optimālā substrāta temperatūra ir +13oC. Spinātu lapu augšanai optimālā gaisa temperatūra ir +15-18oC. Karstums veicina spinātu izziedēšanu. Līdzīgu efektu izraisa mitruma trūkums agrīnā attīstības stadijā. Spinātu veģetācijas periods no sējas līdz ražas novākšanai ir 40-70 dienas, atkarībā no šķirnes un audzēšanas apstākļiem.
Spinātu sēja
Izsējas norma spinātiem svārstās ap 1,2-2 milj. sēklas/ha (120-200 sēklas/m2). Optimālais spinātu sējas dziļums ir 2-3 cm, attālums starp sēklām rindā - 15 cm, bet starp rindām - 15-20 cm. Latvijā spinātus var sēt tik agri, kad vien iespējams tikt uz lauka, neapkurināmās siltumnīcās jau februārī, martā. Šķirnes ar apaļām sēklām atklātā laukā var sēt sākot no marta. Maksimālo ražu līdz 40 t/ha ir iespējams iegūt, audzējot spinātus pavasarī (raža maijā) un vasarā (raža jūlijā, augustā). Piemērotu šķirņu spinātus var sēt tekoši visu vasaru un rudeni līdz pat oktobrim.
Spinātu mēslošana
Ar 1 t spinātu ražas no augsnes tiek iznesti: 3,6 kg slāpeklis (N), 0,5 kg fosfors (P2O5), 5,5 kg kālijs (K2O) un 0,5 kg magnijs (MgO). Orientējošās spinātu mēslojuma devas: slāpeklis (N) 80-90 kg/ha (8-9 g/m2) , fosfors (P2O5) 40-60 kg/ha (4-6 g/m2), kālijs (K2O) 80-120 kg/ha (8-12 g/m2). Spināti ir prasīgi pēc mangāna (Mn), tādēļ pamatmēslojumā ir ieteicams iestrādāt arī ap 50 kg/ha (5 g/m2) mangāna sulfātu. Visu nepieciešamo mēslojumu spinātiem ir ieteicams iedod pamatmēslojumā pirms sējas. Zarnu nūjiņas E.coli piesārņojuma briesmu dēļ labas higiēnas prakses nosacījumi Latvijā aizliedz svaigu kūtsmēslu un vircas lietošanu spinātu audzēšanā, kā arī papildmēslošanu ar raudzēto vircu. Bioloģiskie audzētāji drīkst lietot kompostus un sausu granulēto organisko mēslojumu, ka arī iestrādāt kūtsmēslus iepriekšēja gada rudenī.
Diplomēta agronome, Maskavas Timirjazeva Lauksaimniecības akadēmijas Dārzeņkopības fakultātes absolvente, Latvijas pārstāve ES ražotāju un pārstrādātāju organizācijā COPA/COGECA darba grupā „Augļi un dārzeņi”, starpinstitūciju darba grupu „Augu aizsardzības līdzekļi” un „Pārtikas piesārņojums un pesticīdu atliekas” dalībniece, lektore LLKC (Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs ) organizēto lekciju kursiem dārzeņkopībā, pastāvīga rakstu autore tādiem preses izdevumiem kā: „Dārzkopja padomnieks”, „Agropols”, „AgroTops”, “Praktiskais Latvietis” un “Dārzs un drava”.
Regulāri papildina zināšanas, lasot speciālo literatūru, apmeklējot seminārus un piedaloties pieredzes apmaiņas braucienos ārzemēs.
SIA „RIGANA” rīkotājdirektore un konsultants profesionālā dārzeņkopībā, kā arī SIA „Integrētās audzēšanas skola” konsultants dārzeņkopībā, SIA „Sūbru lauks” atzītais savstarpējās atbilstības konsultants sabiedrības, dzīvnieku un augu veselības un labas lauksaimniecības un vides stāvokļa jomā.
darzabagatiba.lv satura un materiālu kopēšana un izmantošana bez rakstiskas atļaujas ir aizliegta. Saturs ir aizsargāts saskaņā ar LR Aurortiesību likumu.
