Dārza zirņi pieder astoņām varietāšu grupām. Vairums lobāmo zirņu šķirņu pieder varietāšu grupai convar. ruminantum Makash, bet cukurzirņi – convar.melileucum Makash. un convar. medullosachharatum Chr. Lehm.
Zirņu sēklas, atkarībā no šķirnes, mēdz būt gludas vai krokotas. Zaļo zirnīšu konservu ražošanai parasti izmanto šķirnes ar gludām sēklām. Lobāmo zirņu šķirnēm pāksts iekšpusē mēdz veidoties pergamentveida slānis un šos zirņus var ēst tikai lobītus -svaigus vai sausus. Savukārt cukurzirņiem pergamentveida slānis neveidojas nemaz un tos var ēst ar visu pāksti, bieži pat tad, kad tikko ir aizmetušās sēklas.
Pēc stublāja augstuma zirņu šķirnes iedala: augstās, vidējās un zemās.
Pēc zirņu agrīnuma izšķir agrīnas šķirnes, kurām sēklas nogatavojas 65-80 dienās no uzdīgšanas, vidēji agrīnas nogatavojas 75-90 dienās, vidēji vēlīnas nogatavojas 90-105 dienās un vēlīnas, kurām līdz sēklu nogatavošanās laikam paiet vairāk par 100 dienām.
Zirņu augsnes prasības
Zirņu audzēšanai ir piemērotas vidēji smagas smilšmāla augsnes, nav piemērotas skābas, smilšainas un purvainas augsnes. Optimālā augsnes skābuma reakcija zirņiem ir pH 6-6,5. Labākie zirņu priekšaugi ir dārzeņi (izņemot tauriņziežus), kartupeļi, kukurūza, ziemāji un cukurbietes. Vienā vietā zirņus nav ieteicams audzēt biežāk kā reizi 4-7 gados.
Zirņi ir aukstuma izturīgi, to sēklas sāk dīgt jau pie +1-2oC, bet cukura šķirnēm pie +4-6oC, tādēļ zirņus var sēt samērā agri jau aprīlī. Zirņu dīgsti pacieš salnas līdz -5-7oC, bet lielākie augi aiziet bojā jau pie -2oC. Zirņi izaug ļoti ātri un piemērotas šķirnes ir iespējams sēt līdz pat Jāņiem. Optimālā temperatūra zirņu attīstībai ir +14-16oC, ģeneratīvo orgānu (ziedu) veidošanai - +18-20oC, bet pākšu augšanai un sēklu nobriešanai - +18-22oC.
Zirņi ir ļoti prasīgi pēc mitruma. Samirkušas, sausas sēklas uzbriestot, palielina savu apjomu vairākas reizes. Mitrums ir vajadzīgs ne tikai dīgšanas laikā, tas ir nepieciešams arī aktīvās augšanas periodā līdz pat pākšu veidošanās brīdim. Arī pārmērīgo mitrumu vasaras sākumā zirņi pacieš diezgan labi, bet veģetācijas periods tā dēļ mēdz ievilkties.
Zirņiem ir nepieciešams daudz gaismas, tie necieš noēnojumu, bet zied garās dienas apstākļos.
Zirņus audzē ar tiešo sēju, uz 1 m2 izsējot 80-140 sēklas. Attālums starp rindām ir atkarīgs no zirņu šķirnes. Zemās šķirnes var sēt tuvāk, bet augstās tā, lai būtu viegli novākt ražu arī starp gariem augiem. Vidēji zirņiem pietiek ar 25-45 cm rindstarpu platumu. Attālums starp sēklām rindā - ap 10 cm. Ieteicamais zirņu sējas dziļums ir 4-5 cm.
Kaut gan ir aprēķināts, ka no atmosfēras zirņi saņem (atkarībā no šķirnes) 42-78% no kopējā nepieciešamā slāpekļa daudzuma, audzēšanas sākumā tiem ir nepieciešams slāpekļa mēslojums.
Gumiņi uz saknēm veidojas pietiekamā daudzumā, kad zirņiem ir attīstījušās 5-6 īstās lapas. Ja zirņu sēklas pirms sējas apstrādā ar speciāli zirņiem paredzēto gumiņbakterijas saturošo preperātu nitragīnu, tad tās vairosies un piesaistīs gaisa slāpekli ātrāk. Neskatoties uz to, ir nepieciešama starta slāpekļa deva. Drošāk ir pirms zirņu sējas iestrādāt augsnē komplekso mēslojumu 40-50 g/m2 (400-500 kg/ha), lai nodrošinātu augus arī ar citiem barības elementiem. Zirņiem arī veģetācijas perioda vidū, sevišķi, ja gadās lietaina vasara, ir vērts iedot papildus komplekso mēslojumu ap 20 g/m2 (200 kg/ha). Kūtsmēslus zirņu mēslošanai nav ieteicams lietot.
Diplomēta agronome, Maskavas Timirjazeva Lauksaimniecības akadēmijas Dārzeņkopības fakultātes absolvente, Latvijas pārstāve ES ražotāju un pārstrādātāju organizācijā COPA/COGECA darba grupā „Augļi un dārzeņi”, starpinstitūciju darba grupu „Augu aizsardzības līdzekļi” un „Pārtikas piesārņojums un pesticīdu atliekas” dalībniece, lektore LLKC (Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs ) organizēto lekciju kursiem dārzeņkopībā, pastāvīga rakstu autore tādiem preses izdevumiem kā: „Dārzkopja padomnieks”, „Agropols”, „AgroTops”, “Praktiskais Latvietis” un “Dārzs un drava”.
Regulāri papildina zināšanas, lasot speciālo literatūru, apmeklējot seminārus un piedaloties pieredzes apmaiņas braucienos ārzemēs.
SIA „RIGANA” rīkotājdirektore un konsultants profesionālā dārzeņkopībā, kā arī SIA „Integrētās audzēšanas skola” konsultants dārzeņkopībā, SIA „Sūbru lauks” atzītais savstarpējās atbilstības konsultants sabiedrības, dzīvnieku un augu veselības un labas lauksaimniecības un vides stāvokļa jomā.
darzabagatiba.lv satura un materiālu kopēšana un izmantošana bez rakstiskas atļaujas ir aizliegta. Saturs ir aizsargāts saskaņā ar LR Aurortiesību likumu.
