Cukīni jeb kabaci-cukīni var iegūt, audzējot dārzeņķirbi (Cucurbita pepo). Šis viengadīgais augs pieder ķirbjaugu dzimtai (Cucurbitacea), tā dzimtene ir Vidusjūras reģions. Galvenā vasa ir relatīvi īsa. Izšķir zarojošas un nezarojošas (krūmveida) formas. Pirmie veido krūmu ar īsām sānvasām, otri saglabā kompakto krūmveida formu līdz veģetācijas perioda beigām un ir ražīgākas. Lapas ir lielas, piecdaivainas, ar durstīgu apmatojumu, vairākām šķirnēm ir raksturīgi sudraboti plankumi lapas virspusē. Ziedi - divdzimumu. Auglis ir neīstā oga, kam forma un krāsa variē atkarībā no šķirnes - no cilindriskas līdz lodveida, no baltas līdz tumši zaļai. Sēklas ir lielas, krēmkrāsā. 1000 sēklu masa ir 50-70 g.

Tā nu gadījās, ka Vidusjūras dažādos krastos augušie dārzeņķirbji savā starpā atšķirās. Piemēram, Tuvajos austrumos ir izplatīti tā sauktie Libānas tipa kabači ar gaiši zaļu, gandrīz baltu mizu. Korānā tiek stāstīts, ka tanī laikā, kad Mozus veda savus ciltsbrāļus no ēģiptiešu gūsta uz Apsolīto zemi, izbadējušies ceļinieki lūdza Dievu: „Sūti mums kabačus, ķiplokus, lēcas un sīpolus”. Lūk, toreiz viņi lūdza tieši mums tik mīļus baltos kabačus. Nav grūti iztēloties, kā, gadsimtiem ritot, baltie kabači no Turcijas ir nokļuvuši pāri Melnajai jūrai Krievijas dienvidos un Ukrainā un no turienes atnāca arī uz Latviju. Precīzu datu nav, bet acīmredzot Latviju tie sasniedza deviņpadsmitā gadsimtā. Katrā ziņā 1923.g. izdotajā Pētera Dindoņa grāmatā „Ienesīga sakņkopība” autors piemin grieķu ķirbjus, kuru augļi ir ēdami „vēl jauni, 5-6 collu garumā”.

Mārīte Gailīte

Diplomēta agronome, Maskavas Timirjazeva Lauksaimniecības akadēmijas Dārzeņkopības fakultātes absolvente, Latvijas pārstāve ES ražotāju un pārstrādātāju organizācijā COPA/COGECA darba grupā „Augļi un dārzeņi”, starpinstitūciju darba grupu „Augu aizsardzības līdzekļi” un „Pārtikas piesārņojums un pesticīdu atliekas” dalībniece, lektore LLKC (Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs ) organizēto lekciju kursiem dārzeņkopībā, pastāvīga rakstu autore tādiem preses izdevumiem kā: „Dārzkopja padomnieks”, „Agropols”, „AgroTops”, “Praktiskais Latvietis” un “Dārzs un drava”.

Regulāri papildina zināšanas, lasot speciālo literatūru, apmeklējot seminārus un piedaloties pieredzes apmaiņas braucienos ārzemēs.

SIA „RIGANA” rīkotājdirektore un  konsultants profesionālā dārzeņkopībā, kā arī SIA „Integrētās audzēšanas skola” konsultants dārzeņkopībā, SIA „Sūbru lauks” atzītais savstarpējās atbilstības konsultants  sabiedrības, dzīvnieku un augu veselības un labas lauksaimniecības un vides  stāvokļa jomā.

Uzdot ekspertei jautājumu FORUMĀ