No 26. oktobra līdz 6. novembrim Latvijas Dabas muzejā notiek tradicionālā ķirbju izstāde, kurā ir apskatāmas vairāk kā 200 pasaulē lielākās ogas šķirnes. Izstādes ķirbju ekspozīciju veido Valentīna Kuzņecova no Talsu novada, Sarma Žarčinska no Rīgas, Inta Lielbārde no Dobeles un Bražūnu ģimene no dārzniecības "Neslinko" Ķekavas pagastā. Uz vietas notiek arī sēklu, zāļu tēju un dažādu interesantu ķirbju izstrādājumu tirdzniecība. Apskatot izstādi, mums izdevās aprunāties ar Aldi Bražūnu no saimniecības Neslinko un Sarmu Žarčinsku no Rīgas.
Padomi iesācējiem ķirbju audzēšanā
Sarma Žarčinska stāsta: "Daudziem ir mazdārziņi - visi saka, ka nav viņiem vietas, kur audzēt. Lai neaudzē lielos ķirbjus, bet mazos sētiņā 80 cm augstumā no zemes. Visi Butternut ļoti labi aug. Tikai pirmo vajag piesiet un tad skatīties, lai tās stīgas iet pa sētu – smuki sētā karāsies. Vai atkal kādā ābelē laiž iekšā, kas ir retāka. Nevajag lielu audzēt. Pirmkārt, tas mazāk vietas aizņems. Lai audzē uz augšu. Arī gurķus audzē uz augšu.
Visi sviesta ķirbji (Butternut) – Saldais kartupelis, Baby Boo, Baby Bog, visas mazās šķirnītes, visi dekoratīvie ir ēdami – tikai laikā jāēd. Tāpat kā kabaci – ja ilgi nogataviniet tā, ka ar cirvi jācērt, tad tas jau arī vairs nav tas. Kabaci arī ēd maziņu. Un visas šīs te šķirnītes ir tādas, kuras svaigas jāēd."
Aldis Bražūns, savukārt, uzsvēra: "Pirmām kārtām, iesakām ķirbja sēkliņu diedzēt uz lupatiņas, uz marlītes, mitrā atmosfērā, piesedzot ar marlīti un tad, kad jau ir parādījies asniņš, bāž podiņā iekšā, lai aug. Tad var izvēlēties vajadzīgo temperatūru – tas ir kādi 27-30 grādi. Ja ieliek zemē, tad šodien ir silts, bet rīt parīt paliek auksts. Tā sēkla it kā ir sākusi dīkt, bet, ja ir auksts, tad tā vienkārši sapūst. Tas pats ir ar gurķiem. Daudziem tā ir problēma pavasarī, ka nāk un sūdzas, ka ielika sēklu zemē un nesadīga. Nu, protams, ja sēklai temperatūra ir par mazu, tā vienkārši sapūst."
Dažādu ķirbju šķirņu audzēšana
Aldis Bražūns dalījās pieredzē: "Ķirbji ļoti viegli saputeksnējās un krustojas savā starpā, ja tie aug blakus. Arī kabaci audzināt tuvumā ķirbim ir bīstami – tas saputeksnējās. Tāpēc deserta ķirbjus jāaudzē atsevišķi. Lai tie nesakrustotos, ir vajadzīgs, kamēr zieds vēl nav atvēries, viņam uzlikt micīti virsū."
Sarma Žarčinska uzskata, ka ķirbim ir savi pārmantotie ‘gēni’: "Paši jau iesēj sēklu un saka – man neizauga tāds, bet izauga cita krāsa. Pilnīgi iespējams. Mums arī bērni iedzimst no vecvecākiem. Viņi tāpat ir krustoti savā ceļā. Tie ir gēni, kas nāk no apakšas.
Man visu laiku auga atsevišķā laukā ķirbis Muscade de Provence un izrādās, ka viņam apkašā ir viens no vecākiem bijis Napaleone. Viņš pilnīgi garš bija un 27 kg pagājušo gadu. Bet citādi tāds pats - pēc krāsas, tāds pats biezs, tikai forma pilnīgi cita. Es pati 3 gadi atpakaļ atsevišķā laukā ar rokām iesēju Ushiki Kuri kopā ar Marina di Chioggia un iznāca man gandrīz sarkanā Marina di Chioggia, bet nesajuka – viņš palika sarkans, bet nesajuka tās krāsas – viņš palika kā marmors un es viņu par Marmoru nosaucu. Tagad viņš ir stingrs – no Marina di Chioggia viņš ir paņēmis to stingrību un Ushiki Kuri arī, bet sēklas ir kā Marina di Chioggia - ne tā, kā Ushiki Kuri.
Tā, ka mēs jau paši arī veidojam – ne velti tās 200 šķirnes ir. Man pagaidām aug 53 šķirnes, bet es pāreju uz mazākām, jo uzskatu, ka labāk ir ķirbīti izlietot nekā glabāt un dalīt pa labi un pa kreisi. Jo ne jau vienmēr iedodiet to ķirbi tādam cilvēkam, ka pēc tam nākošā gadā jums var ražas vispār nebūt. Kaut vai 5 santīmi ir tomēr jāņem vai kaut kas jāmaina, bet tikai ne par velti, jo katram ir savas domas un savi 'gēni'."
Ar ķirbju šķirņu daudzveidību varat iepazīties arī galerijā Pasakainie ķirbji, kur apskatāma šogad Rūjienas novada zemnieku saimniecībā Lejasvagaļi izaudzētā raža.
Ķirbju ravēšana
Iejautājāmies Aldim Bražūnam un viņš pat pārjautāja: "Ķirbim? Neko nevajag darīt! Ķirbim, man liekas, tas ir pat kaitīgi. Ķirbju audzēšanas aizsācējs Artūrs Silde teica, ka nevajag neko ravēt, lai ieaug nezālēs un labībā iekšā – viņš gar labības malu bija sastādījis ķirbjus aiz Cēsīm, kur viņam bija zemīte laukos. Pēc tam tikai rudenī staigā un skatās pa stīgām, kur kas ir izaudzis un lasa ārā."
Sarma Žarčinska stāsta: "Ķirbis ir ļoti labs ēdamais. Arī krīzes laikā. Ļoti vērtīgs auglis. Avicennā (Persiešu mediķis, filozofs, pedagogs, ķīmiķis un astronoms, dzīvojis 980. - 1037.) teica: Ja cilvēks no bērnības līdz savai pēdējai dienai ēstu ķirbi, viņam dakteri nebūtu jāapmeklē.
Visos ķirbjos ir tik daudz vērtīgu vielu – jāēd no sākuma, kurš pirmais aug, kā šie mazie ķirbīši, kas ir pirmie ēdami, kabači, lai gan tiem vērtība mazāka. Visvairāk, garšīgas un labas sēklas ir bezčaulu jeb eļļas ķirbjiem – tikai pats ķirbis ir ļoti mazvērtīgs.
Visātrākie ķirbīši ir kā delikatese – mazi, zaļi, ļoti kolosāli – pārgriež uz pusi, piepilda ar dārzeņiem vai pusvārītiem rīsiem un gaļu un tāpat arī ar visu pasniedz. Tāpat arī ar Baby Boo – nogriež cepurīti, izņem iekšas, sapilda, liek cepeškrāsnī, var tīt folijā – tad vienmērīgāk izceps, jeb, ja negrib cepeškrāsnī vai nav, tad var arī pannā, bet noteikti jāliek vāks virsū un tad izcepsies. Baby Boo un
Baby Bog labi izjūk kā putra – kā manna, apmēram."
Aldis Bražūns ķirbjus ēd svaigus un dzer svaigi spiestas sulas: "Kad jau visi vasaras un rudens darbi beigsies, tad katru rītu pa glāzei sulas obligāti sievas kundze izspiež un noteikti pirms brokastīm izdzeram. Garšīgs ir ziemas saldais ķirbis. Arī visi sviesta ķirbji. Arī Muscade de Provence ir labs.
Ķirbji lopbarībai – govīm, trušiem, vistām
Cilvēki Sarmai Žarčinskai prasa - kur lai liek ķirbjus? Viņa atbild: "Lai dod tuvākajai fermai, kas paliek pāri. Tas ir daudz vērtīgāk par visām pus cukurbietēm un visu citu. Lai fermas lopus baro ar ķirbjiem. Man māsa tagad neaudzē vispār govīm neko citu. Tikai ķirbjus. Sāka ar kabačiem un tagad ķirbjiem. Biezpiens jau ir dzeltenīgs, bet par sieru nemaz nerunājot – tas ir tik dievīgs un garšīgs. Un pienotavas piena prasības pārsniedz visas normas. Tāpat arī trušiem. Dēls atkal pārgriež ķirbi, iemet vistām un ir tīrs. Pat ar visām mizām aiziet.
Ķirbju kompreses
Pašiem arī – nu nav jāmet tās iekšas ārā. Mēs baigo naudu atdodam par zālēm, lai varētu ārstēt muskuļus, rokas, kāju sāpes – to visu vidiņu, kamēr viņš ir pilns, kamēr viņam tās sēklas nekarājas nabas saitēs, vienkārši ar gaļas mašīnu izlaiž cauri ar visām sēklām un liek kā kompreses. Pārgriežot lielu ķirbi, ja viņu nevar izmantot 2-3 dienās to kompresi, tad saliek uz pusēm ar šņabi. Labāk būtu trīsgraudu vai piecgraudu, lai viņš būtu dabiskais produkts - lai nav no akmeņoglēm. Var arī samagonku. Un pēc tam var lietot visu gadu un nekas nebūs. Palīdz visiem artrītiem, politrītiem, sejas maskām."
Sejas maskas – ādas mīkstināšanai
Sarma Žarčinska iesaka: "Varat izmēģināt – vidiņu, kad jūs pārgriežat ķirbi, ar to pašu mīkstumu pārbraukt pa seju un pēc 20 min, kad seja būs savilkta, ar siltu ūdeni noskalot. Tūlīt pirmā dienā jutīsiet – rokas arī tādas mīkstas paliek, jo ķirbis to visu dod."
Mazdārziņi - pie skolām, pansionātiem un cietumiem
Izstādes atklāšanā Sarma Žarčinska pamanījās dot vērtīgus padomus arī Vides ministrijai "Gribu šo ķirbji dāvināt Ministriju kabinetam, lai viņi mūsu domas ņem vērā un pie katras skolas, sanatorijām, pansionātiem un sevišķi jau pie cietumniekiem, atjauno dārziņus, lai valsts netērē naudu un pensionāriem nav jāapgriež pensijas, bet viņi paši sevi baro."
darzabagatiba.lv satura un materiālu kopēšana un izmantošana bez rakstiskas atļaujas ir aizliegta. Saturs ir aizsargāts saskaņā ar LR Aurortiesību likumu.
Patīk
Palielināt
Pagaidām komentāru nav.