Kressalāti jeb dārza cietķērsa (Lepidium sativum) ir viengadīgs kāpostu (Brassicacea) dzimtas augs. Par tā dzimteni uzskata rietumu un centrālo Āziju, kā arī ziemeļu Āfriku, kur šis augs vēl joprojām ir sastopams savvaļā. Kressalāti sākumā veido lapu rozeti ar plūksnaini robotām vai veselām lapām, vēlāk veidojas stāvs, 50-90 cm garš stublājs. Kressalātu ziedi ir balti, bāli violeti vai rozā. Tie ir sakopoti ziedkopā, kas ir daudzziedu ķekars. Kressalātu sēklas ir apaļas, gaiši brūnā vai sarkanīgā krāsā. 1000 sēklu masa ir 2,4-2,6 g.
Kressalātu ēdamā daļa ir jaunas lapas un stublāji to veidošanas sākumā, bet biežāk kreses izmanto sēklu diedzēšanai asnu un dīgstu ieguvei. Cietķērses dīgstiem piemīt pikanta, atsvaidzinoša garša.
Kressalātu sēklas ir atrastas Ēģiptes faraonu kapenēs, tās audzēja senie grieķi un romieši, bet Eiropā kressalāti izplatījās imperatora Kārļa Lielā valdīšanas laikā. Latvijā kressalāti ir pazīstami jau kopš 18.-19.gadsimta, bet īsti populāri tie ir kļuvuši pēdējo 5-7 gadu laikā, kad dažas vietējas saimniecības sāka piedāvāt diedzētus kressalātus lielveikalos.
Diplomēta agronome, Maskavas Timirjazeva Lauksaimniecības akadēmijas Dārzeņkopības fakultātes absolvente, Latvijas pārstāve ES ražotāju un pārstrādātāju organizācijā COPA/COGECA darba grupā „Augļi un dārzeņi”, starpinstitūciju darba grupu „Augu aizsardzības līdzekļi” un „Pārtikas piesārņojums un pesticīdu atliekas” dalībniece, lektore LLKC (Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs ) organizēto lekciju kursiem dārzeņkopībā, pastāvīga rakstu autore tādiem preses izdevumiem kā: „Dārzkopja padomnieks”, „Agropols”, „AgroTops”, “Praktiskais Latvietis” un “Dārzs un drava”.
Regulāri papildina zināšanas, lasot speciālo literatūru, apmeklējot seminārus un piedaloties pieredzes apmaiņas braucienos ārzemēs.
SIA „RIGANA” rīkotājdirektore un konsultants profesionālā dārzeņkopībā, kā arī SIA „Integrētās audzēšanas skola” konsultants dārzeņkopībā, SIA „Sūbru lauks” atzītais savstarpējās atbilstības konsultants sabiedrības, dzīvnieku un augu veselības un labas lauksaimniecības un vides stāvokļa jomā.
darzabagatiba.lv satura un materiālu kopēšana un izmantošana bez rakstiskas atļaujas ir aizliegta. Saturs ir aizsargāts saskaņā ar LR Aurortiesību likumu.