Rabarberi (Rheum spp.) ir daudzgadīgi sūreņu dzimtas (Polygonacea) lakstaugi. Rabarberu sakne ir spēcīga un bieza. Rabarberu lapas ir lielas, līdz 60 cm platas, novietotas uz gariem lapu kātiņiem. Rabarberu stublājs ir stāvs, spēcīgs, līdz 2 m augsts. Rabarberu ziedi ir lielāki nekā skābenēm, baltā vai gaiši dzeltenā krāsā. Tie ir sakopoti ziedkopā – lielā, zarainā skarā. Rabarberu auglis ir brūni melns, spīdīgs riekstiņš. 1000 rabarberu sēklu masa ir 7-11 g.

^{Rabarberu ziedkopa}

Rabarberu dzimtene ir Centrālā Āzija. Pirmie tos sāka audzēt senie ķīnieši. Jau pirms 4000 gadiem rabarberus Ķīnā izmantoja tautas medicīnā. Mūsu ēras sākumā rabarberus sāka izmantot arī arābu un persiešu ārsti. Kā dārzeņus rabarberus Eiropā ir sākuši kultivēt 18.gadsimtā, kad cukurs kļuva plašāk pieejams. Arī Latvijā pirmie rabarberu stādījumi ir parādījušies jau 18. gadsimta beigās, bet tikai ar 19.gadsimta otro pusi tie ir guvuši iedzīvotāju atsaucību. Arī šodien rabarberi aug gandrīz ikvienā dārzā, būdami vieni no iecienītākiem pirmajiem pavasara gardumiem. Pārtikā tiek lietoti rabarberu lapu kātiņi.

Rabarberu pārtikas vērtību galvenokārt nosaka vitamīni, minerālvielas, ābolskābe, citronskābe un citas vielas. Neskatoties uz izteikti skābo garšu, rabarberi satur salīdzinoši maz C vitamīna (tikai 10-15 mg/100 g). Vecākie rabarberu lapu kātiņi uzkrāj kalcija oksalātu (skābeņskābes sāli), kas pasliktina to pārtikas vērtību. No tā var izvairīties, ja rabarberu ražu novāc regulāri, tādējādi veicinot jauno lapu ataugšanu un nepieļaujot to novecošanos.

Mārīte Gailīte

Diplomēta agronome, Maskavas Timirjazeva Lauksaimniecības akadēmijas Dārzeņkopības fakultātes absolvente, Latvijas pārstāve ES ražotāju un pārstrādātāju organizācijā COPA/COGECA darba grupā „Augļi un dārzeņi”, starpinstitūciju darba grupu „Augu aizsardzības līdzekļi” un „Pārtikas piesārņojums un pesticīdu atliekas” dalībniece, lektore LLKC (Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs ) organizēto lekciju kursiem dārzeņkopībā, pastāvīga rakstu autore tādiem preses izdevumiem kā: „Dārzkopja padomnieks”, „Agropols”, „AgroTops”, “Praktiskais Latvietis” un “Dārzs un drava”.

Regulāri papildina zināšanas, lasot speciālo literatūru, apmeklējot seminārus un piedaloties pieredzes apmaiņas braucienos ārzemēs.

SIA „RIGANA” rīkotājdirektore un  konsultants profesionālā dārzeņkopībā, kā arī SIA „Integrētās audzēšanas skola” konsultants dārzeņkopībā, SIA „Sūbru lauks” atzītais savstarpējās atbilstības konsultants  sabiedrības, dzīvnieku un augu veselības un labas lauksaimniecības un vides  stāvokļa jomā.

Uzdot ekspertei jautājumu FORUMĀ