Latvijas Dabas muzejā no 24. līdz 28. augustam tomātu audzētājus, interesentus un dārzkopjus-entuziastus priecē ilgi gaidītā tomātu izstāde „Tomātu kolekcijas un veselības augu parāde”, kurā ir aplūkojama Latvijā lielākā tomātu kolekcija - ap 200 šķirnēm.

Šogad izstādē ir aplūkojamas vairākas nebijušas podos audzējamas tomātu šķirnes, kas ir piemērotas arī gaisa dārziem; dažādu šķirņu paprikas, pasaulē asākais pipars Habanero un citi, kā arī arbūzi, melones un dažādi ārstniecības augi.

Pirmo reizi izstādē var aplūkot gan vēl nebijušas šķirnes, kā, piemēram, - Reise jeb Ceļotāju tomāts, Resnais Bocmanis, gan īpašo tomātu stendu, kas veltīti horoskopu zīmēm, gan arī pircēju jau iecienītās tomātu šķirnes – Vērša sirds, Vidzemes karalis, Lotringas skaistule, Dienvidu nakts, Hurma, Mila, Jūrmala u.c.

Kā ierasts, izstādē piedalās Bražūnu ģimene no dārzniecības „Neslinko”, Austra Zaļuma, Jevgēņija Skujeniece, Sarma Zarčinska, Valentīna Narņicka u.c.

„Tomāti uzturā jālieto noskumušiem un no dzīves nogurušiem cilvēkiem, jo tajos esošais serotonīns stimulē laimes hormonu, kas rada labsajūtu un dod pozitīvu enerģiju”, saka dārzniecības „Neslinko”, lielākās tomātu kolekcijas Latvijā audzētāja, Elga Bražūne.

No dārzniecības „Neslinko” šogad ir 147 tomātu šķirnes. Tās nav visas, jo agrākās jau ir noražojušas. Aldis Bražūne stāsta: „Mūsu kolekcija arvien paplašinās. Esam izmēģinājuši ap 800 šķirnēm. Labākās atlasām un piedāvājam citiem, kas nepatīk – uzreiz norakstām. ”

Jevgeņija Skujeniece šogad uz izstādi atvedusi 37 no 160 tomātu šķirnēm, kuras audzē. Vairāk no Dobeles būtu grūti atvest, viņa teica. Pašai vislabāk patīk oranžie un rozā tomāti. Viņa laipni izrādīja tādas šķirnes kā Palmīra (jauna šķirne), Oranžais Gigants, Korņevskij, Brašulis, Savvaļas roze, Citrīna, Zelta vērsis, Saules dāvana.

Mūsu sarunā Aldis Bražūne dalās savās domās par tomātu garšu: „Tomātam vajadzīgs, lai būtu arī sula, aromāts un, lai būtu bagātīga garšas nianse. Garšas nianses tomātiem ir pārsteidzoši dažādas. Mēs varam salasīt 20-30 šķirnes tomātus un nogaršot tādā veidā, ka mierīgā atmosfērā apsēžas, uz šķīvīša uzliek nelielu tomāta daļiņu, mazu gabaliņu paņem mutē, izgaršo viņu, pēc tam vēl pēcgaršu viņam jāizgaršo – tāpat jādegustē kā degustējam vīnus, jo viņam ir arī pēcgarša dažādāka, un tikai tādā mierīgā atmosfērā iespējams to visu izdarīt. Tomāts nav garšojams tā, ka paņem veselu tomātu un tad no viņa kož. Lai tomāta garšas nianses izbaudītu vajadzīgs, kā es saku, mierīgi pa nelielam gabaliņam degustēt.”

Prasīts izdalīt kādu īpašu tomātu šķirni, Aldis Bražūne no sākuma negrib to darīt, jo uzskata, ka katram ir savādāka gaume un šķirņu ir ļoti daudz un dažādas, taču beigās tomēr saka: „Šogad ir jauna šķirne Svītrainā šokolāde – ļoti bagātīga garšas kolekcija, tieši izgaršojama šķirne. To var izgaršot, kamēr mazāk gatava, kad ir gatava, kad ir pārgatavojusies. Tieši man garšo, kad palicis mīksts, pārgatavojies – tad viņam ir ļoti bagātīga garšas nianse. Ar ļoti savdabīgu garšu ir šķirnes Max karotīna, Klostera azaids. Viena no miltainākajām ir lietuviešu šķirne Skariai – interesanta, laba, tieši miltainuma garša ir jūtama, kad ēd. Ir šķirne Olimpiskā uguns,  tomāts sulīgs, pēc izskata kā ābols – divkrāsains, dzelteni oranžs ar sārtu vaidziņu, tieši kā ābolam saules pusīte nokrāsojas, ļoti bagātīgu garšu un atsvaidzinošu aromātu. Var apēst vienu, otru, trešo, nav nekādas nomācošas garšas kā ir veikala tomātiem”.

Izstādē izdevās aprunāties arī ar Austru Zaļumu. Viņa audzē 30 siltumnīcas un 27 lauka tomātu šķirnes un izstādē pie viņas ir iespējams iegādāties tomātu sēklas. Jau pieradusi atbildēt uz apmeklētāju jautājumiem par ieteicamajām šķirnēm, uzreiz laipni skaita – no lauka šķirnēm tādas kā: Diāna, Sliņķa sapnis, Saldumiņš, Jonteks, Gaujmala – visas esot izturīgas; no siltumnīcas šķirnēm kā saldas un miltainas iesaka: Rozā gigants, Aveņu gigants, Apelsīna gigants un Hurma, bet konservēšanai: Dzeltenā lāsteka, Sarkanais deboro, Zelta deboro, Tarasenko, Svītrainā oliņa, Morīši.

Austrai Zaļumai ir arī viedoklis par tomātu ražu šovasar: „Šī vasara bez šaubām ietekmēja tomātu ražu. Kā ziņoja meteorologi, jūlijā 24 dienas bija lietainas un tas atstāja iespaidu uz ražu. Mitrums bija liels. It sevišķi siltumnīcās - bija jāvēdina, jātaisa speciāli vēdlodziņi, lai būtu caurvējš, jāskatās, lai nebūtu sabiezināts stādījums, bija jālauž lapas. Ja, teiksim, pie tomātu ķekariem, kas jau gatavojās, atradās lapas, no rīta viss bija mitrs un tad tomāti bojājās. Ļoti bija jāskatās. Un šogad arī bieži apmeklētāji saka, ka zaļas apakšas bija tomātiem – tas ir kālija trūkums, ir jāpiebaro ar pelniem, jādod kālijs un nātru virca un es speciāli ļoti daudz ar pelniem kaisīju, tad migloju ar ķiploku novilkumu, ļoti migloju ar šķidro trihodermīdu – es 3 reizes nomigloju, bet, ja ik pēc 10 dienām miglo ar šķidro trihodermīdu, tad ir garantēta raža, tad nepaliek lapas brūnas un arī tomāti nebojājas.

Kopumā raža bija mazāka nekā pagājušogad. Lietus dēļ. Dažādi brīnumi arī bij. Tāds slavens tomāts Fitotors – izturīgs, domāju, ka bagātīga raža būs. Tiešām - tomāti bija ļoti daudz ķekaros, bet uznāca viens lietus, lapas palika brūnas un paši tomāti brūni un aizķēra arī blakus esošos. Piemēram, tā kā Saņķa ir ļoti izturīga, Padsņežņik un zāle arī bija brūna tur blakus, kas nebija nopļauta  – tātad kāds skābais lietus bija. Bet pārējie tomāti labi. Nebija uzvilkts jumtiņš pāri tomātiem – nepaspēju. Bet lauka tomāti jāaudzē zem jumtiņa noteikti!”

Nobeigumā Austra iesaka: „Audzējiet tomātus, ēdiet un palutiniet ar nātru vircu, ar ķiploku novilkumu.

Ķiploku novilkums - sasmalcina glāzi ķiplokus, patur kādas dienu vai divas, lai nostājās, un tad izkāš. Un tad pievieno uz spaini un apsmidzina tomātus.

Nātru virca – 200 litru mucu gatavoju. 1/3 daļu nātru sakapāju un tad visādas nezāles lieku: pielieku arī samtenes, kliņģerītes, ķiploku ziedus (iemešus) un vistu mēslus. Tad raudzēju saulē ar vāku virsū, kamēr virsū nostājas pelēka plēvīte. Tad ir gatava. 1 litru šķīduma lieku uz 1 spaini ūdens un laistu.

Galvenais jāievēro, ka tomāti jālaista no rīta puses līdz 11:00. Vakarā nevar laistīt, jo ceļas mitrums uz augšu. No rīta no plēves, no jumta tek mitrums uz leju uz tomātiem un tad rodas pelēkā puve.”

Alda noslēguma vārdi: „Tomāts, kad aug dabīgos apstākļos, dabīgā zemītē, kur mikroorganismi ir pārveidojuši dažādas vielas augam viegli uzņemamā formā, tikai tad tas augs spēj dot savam auglim tās garšas nianses.

Audzējiet skaistus tomātus, ēdiet garšīgus tomātus – lai Jums ir laba veselība!”

— Apskatīt visas bildes galerijā: Tomātu dārzs Dabas muzejā