Kaut arī pasaulē pazīst un audzē vairākus desmitus ķirbju sugu, Latvijā visvairāk ir izplatītas trīs. Lielaugļu ķirbji (Cucurbita maxima) atšķiras ar spēcīgu augšanu. Vasas ir 3-5 m garas, lapas veselas, augļi ieapaļi, vienkrāsaini, ap 50 kg un smagāki, augļkātiņi šķērsgriezumā ir apaļi. Augļiem piemīt augsts sausnas saturs (līdz 30%), atsevišķo šķirņu augļi uzglabājas līdz 6 mēnešiem. Sēklas ir lielas, baltas vai gaiši brūnas, bez sāna šuves.

Lielaugļu ķirbis

Dārza ķirbjiem (Cucurbita pepo) piemīt stingra miza, šķautnainas vasas, ciets lapu apmatojums, bieži svītraina augļu mizas krāsa, šķautnaini augļkātiņi. Sēklas ir krēmkrāsā, ar sānu šuvi.

Dārza ķirbis

Muskata ķirbji (Cucurbita moschata) atšķiras ar augļu īpatnējo muskata aromātu un riekstu garšu. To augi ir spēcīgi augoši ar vairākām sanvasām, augļi, atkarībā no šķirnes, mēdz būt apaļi plakani, zvanveida, bumbierveida, izstiepti gareni un pat hanteles veida. To miza ir gaiši dzeltena ar neskaidrām, dzelteni brūnām svītrām. Mīkstums vienmēr ir oranžā krāsā, sēklas netīri dzeltenas ar bārkstainu šuvi.

Muskata ķirbis

Vīģlapu ķirbji (Cucurbita ficifolia) ir daudzgadīgi augi, kurus Latvijā audzē viengadīgā kultūrā. Tie atšķiras ar stingru, koksnainu, piecšķautnainu stublāju, sirdsveida lapām ar smalki robotu malu. Augļi ir ovāli ar baltu mīkstumu un melnām sēklām. Dārzeņkopībā šo sugu izmanto pārsvarā kā potcelmu gurķu dēstu audzēšanā, jo vīģlapu ķirbji ir izturīgi pret vairākiem augsnē mītošiem patogēniem.

Lielaugļu, muskata un dārza ķirbji ir viengadīgi augi, kas veido spēcīgu, līdz 3 m dziļu sakņu sistēmu un līdz 4 m garu galveno vasu. Ziedi ir lieli, koši dzelteni, divdzimuma. Savā starpā sugas nekrustojas. Auglis ir neīstā oga, veidojas 30-50 dienas un pēc novākšanas spēj turpināt nogatavošanas. 1000 sēklu masa ir 140-350 g.

Ķirbju dzimtene ir Amerikas kontinenta centrālā daļa, bet mūsdienās tos audzē visā pasaulē. Ķirbjus izmanto pārtikā, izkaltētie augļi kalpo trauku vietā, ķirbju sēklas ir veselīgs diētisks produkts, tāpat no kailsēklu ķirbju sēklām spiež eļļu.

Mārīte Gailīte

Diplomēta agronome, Maskavas Timirjazeva Lauksaimniecības akadēmijas Dārzeņkopības fakultātes absolvente, Latvijas pārstāve ES ražotāju un pārstrādātāju organizācijā COPA/COGECA darba grupā „Augļi un dārzeņi”, starpinstitūciju darba grupu „Augu aizsardzības līdzekļi” un „Pārtikas piesārņojums un pesticīdu atliekas” dalībniece, lektore LLKC (Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs ) organizēto lekciju kursiem dārzeņkopībā, pastāvīga rakstu autore tādiem preses izdevumiem kā: „Dārzkopja padomnieks”, „Agropols”, „AgroTops”, “Praktiskais Latvietis” un “Dārzs un drava”.

Regulāri papildina zināšanas, lasot speciālo literatūru, apmeklējot seminārus un piedaloties pieredzes apmaiņas braucienos ārzemēs.

SIA „RIGANA” rīkotājdirektore un  konsultants profesionālā dārzeņkopībā, kā arī SIA „Integrētās audzēšanas skola” konsultants dārzeņkopībā, SIA „Sūbru lauks” atzītais savstarpējās atbilstības konsultants  sabiedrības, dzīvnieku un augu veselības un labas lauksaimniecības un vides  stāvokļa jomā.

Uzdot ekspertei jautājumu FORUMĀ