|
|
| |
|
|
Šķirņu izvēle sarkanajiem galviņkāpostiem ir krietni mazāka kā baltajiem galviņkāpostiem. Sarkano galviņas krāsu veido cianidīna savienojumi, kuri stiprina cilvēka asinsvadu sieniņas.
Sarkanos galviņkāpostus izmanto galvenokārt salātos, marinē, daudz retāk skābē. Dažas šķirnes var arī...
|
|
|
|
Vēlīno galviņkāpostu stādījumu biezība ir atkarīga no šķirnes un vidēji ir ap 30-40 tūkstoši augu/ha (3-4 augi/m2). Šīs grupas šķrnes visbiežāk ir piemērotas izmantot ilgstošākai uzglabāšanai, bet ir arī šķirnes, kas piemērotas skābēšanai.
Discover...
|
|
|
|
Šīs grupas šķirnēm stādījumu biezība ir ļoti dažāda un galviņu lielums ir atkarīgs no stādījuma biezības. Vidēji šīs grupas šķirnēm biezība svārstās no 20 līdz 40 tūkstošiem augu/ha (2-4 augi/m2). Daļu no vidēji vēlīnām šķirnēm var īslaicīgi uzglabāt dažu mēnešu...
|
|
|
|
Šīs grupas šķirnēm stādījumu biezība ir ļoti dažāda un galviņu lielums ir atkarīgs no stādījuma biezības. Vidēji šīs grupas šķirnēm biezība svārstās no 20 līdz 40 tūkstošiem augu/ha (2-4 augi/m2). Vēlīnās balto galviņkāpostu šķirnes parasti izmanto svaigā veidā...
|
|
|
|
Lai iegūtu pēc iespējas agrāku ražu, bieži vien agros galviņkāpostus izstāda uz lauka agri pavasarī un izmanto agrotīklu segumus. Optimālā augu biezība vairumam šķirņu šajā grupā ir 50-70 tūkstoši augi/ha (5-7 augi/m2). Agrīnās galviķāpostu šķirnes novāc vasarā un izmanto...
|
|
|
|
Virziņkāposti jeb Savojas kāposti ir savdabīgi galviņkāposti. Tie kļuva pazīstami 19. gadsimtā un nāca no Alpu kalnu rajoniem. No pārējiem galviņkāpostiem tie atšķiras ar stipri krokotām lapām uz ļoti īsa kātiņa. Arī ārējais kacens ir īsāks nekā citiem galviņkāpostiem. Lapu dzīslojums ir izteikti...
|
|
|
|
Virziņkāpostu šķirņu grupas
Virziņkāpostiem nav tik liela šķirņu daudzveidība kā baltajiem galviņkāpostiem. Pēc izmantošanas mērķa šķirnes dala svaigam patēriņam un pārstrādei, tāpat ir šķirnes ilgstošai uzglabāšanai. Virziņkāpostus mēdz arī pārstrādāt...
|
|
|
|
Pašus agrīnākos virziņkāpostus Latvijā vāc jūlija beigās, augustā. Kāpostus nogriež ar nazi zem pašas galviņas, atstājot tai 1-2 mazāk pieguļošas lapas. Griezuma vietai jābūt gludai, bez asām malām. Kāpostu galviņas ļoti cieš no sasitumiem, tās nedrīkst mest vai sviest, bet...
|
|
|
|
Pie galviņkāpostiem (Brassica oleracea convar.capitata) pieder tie kāposti, no kuriem uzturā lieto neatvērušos auga galotnes pumpuru - „galviņu”- vairāk vai mazāk blīvo auga augšējo veidojumu. Pie galviņkāpostiem pieder baltie un sarkanie galviņkāposti, kā arī virziņkāposti...
|
|
|
|
Galviņkāpostu šķirņu grupas
Galviņkāpostiem izšķir vairākas šķirņu grupas, atkarībā no veģetācijas perioda garuma un izmantošanas mērķa. Veģetācijas periodu nosaka dienas no dēsta izstādīšanas līdz brīdim, kad kāposti ir sasnieguši tehnisko gatavību. Dažas...
|
|
|
|
|
|
|
