Lasītāja jautājums: Sveiki! Mazdārziņos audzējam pupas, pupiņas, dārza pupas, zirņus. Bet kā ar citiem pākšaugiem (lēcas, pelēkie zirņi, turku zirņi, ķīnas pupiņas u.c.) vai tos arī var audzēt? Noteikti nopirkt ir izdevīgāk un ērtāk, bet ja nu gribās savu!
Agronomes Mārītes Gailītes atbilde:
Interesanti, ka visi minētie augi nav dārzeņi, bet pākšaugu dzimtas graudaugi, līdzīgi labībām tos audzē kaltēto sēklu dēļ. Šīs sēklas jeb graudus lieto gan pārtikā, gan lopbarībā. Kā visiem pākšaugiem tiem piemīt augsta pārtikas vērtība, tie satur daudz olbaltumvielas, kā arī minerālvielas. Uz šo augu saknēm attīstās arī gumiņbaktērijas. Pelēkos zirņus latviešu zemnieki ir audzējuši vēl deviņpadsmitajā gadsimtā. Ja tie spēj izaugt laukā, kāpēc gan tie neaugtu mazdārziņā?
Lauka zirņi (Pisum sativum ssp.arvense) zied sārtiem ziediem un attīsta pelēkas, brūnas vai marmorētas, retāk zaļganas, dažreiz punktveida sēklas. Pie šīs sugas pieder arī pelēkie zirņi. Lielražošanā pelēkos zirņus biežāk audzē lopbarībai nekā pārtikai. Mazdārziņā pelēkos zirņus audzē tieši tāpat, kā parastos zirņus. Sēklas materiālu audzētajam jāmeklē SIA “Latvijas Šķirnes Sēklas” piedāvājumā.
Lēcas (Ervum lens) ir cēlušās no Āzijas, aukstumizturības ziņā tās tikai nedaudz atpaliek no zirņiem. Sēklas sāk dīgt pie substrāta temperatūras +4-5oC, optimālā temperatūra veģetatīvas augšanas laikā ir +12-16oC, sēklu piebriešanas un nogatavošanas periodā +22-25oC. Lēcu dīgsti pacieš īslaicīgas salnas līdz –5oC. Lēcas ir mitruma prasīgas uzdīgšanas laikā, bet vēlāk mitruma trūkumu pacieš labāk par zirņiem un cūku pupām. Lēcas ir garās dienas augi, sāk ziedēt jau ap Jāņiem, tāpēc tās ir iespējams izaudzēt Latvijā, ja vien atrod sēklas. Jāņem vērā, ka lēcām, kā ikvienam augam, ir agrīnas un vēlīnas šķirnes. Mūsu īsās vasaras apstākļos piemērotākas ir agrīnas. Atšķirībā no citiem pākšaugiem, lēcas ir augsnes prasīgas un vislabāk padodas vidēji smagā smilšmālā vai mālsmiltīs ar skābuma reakciju tuvu neitrālajai (pH 6,5-7).
Par turku zirņiem jeb aunazirņiem sauc citu pākšaugu dzimtas sugu (Cicer arietinum). Šī auga dzimtene atrodas subtropu zonā no Āfrikas ziemeļiem un Tuvajiem Austrumiem līdz Indijai. Agrīnām šķirnēm veģetācijas periods ir 90-110 dienas, vēlīnajām 150-220. Aunazirņi ir siltumprasīgi augi, kaut gan tie aug mērenā klimatiskajā zonā, raža ir ievērojami zemāka nekā dienvidos. Sēklas sāk dīgt pie augsnes temperatūras +3-5oC, dīgsti pacieš gaisa temperatūras pazemināšanos līdz +8-11oC, ziedēšanas un ražas veidošanas laikā optimālā gaisa temperatūra ir +24-28oC. Aunazirņi ir garās dienas augi un ziedēt sāk jau ap Jāņiem. Atšķirībā no parastiem zirņiem, aunazirņu pākstīs ir tikai 2-3 graudi, pārtikā parasti lieto šķirnes ar batiem graudiem. Svarīgi zināt, ka aunazirņu termiskā apstrāde prasa ilgāku laiku, nekā parasto zirņu vai lēcu.
Nav īsti skaidrs, kas tiek domāts zem nosaukuma “Ķīnas pupiņas”. Tāda botāniskā nosaukuma latviešu valodā nav, sadzīvē šādi dažkārt apzīmē kādu no vignas sugām, proti, Vigna radiata. Biežāk šo augu sauc par mungo pupiņām un plaši izmanto ēdamo dīgstu ražošanai. Dīgstos ir augsts ne tikai olbaltumvielu, bet arī C vitamīna saturs. Vigna ir siltumprasīgs augs, tās sēklas sāk dīgt pie substrāta temperatūras +12oC, dīgsti nepārdzīvo salnas. Optimālā gaisa temperatūra veģetatīvās augšanas laikā ir +24-28oC, bet ziedēšanas un sēklu piebriešanas laikā +26-28oC. Savukārt temperatūra virs +35oC izraisa ziedu un pākšu nobiršanu. Augs pacieš pazeminātu gaisa mitrumu, bet cieš augsnes sausuma dēļ. Vignes audzēšanu Latvijā visvairāk traucē mūsu garā gaismas diena. Vigna ir īsās dienas augs, agri pavasarī tā nespēj augt aukstuma dēļ, jūnijā, jūlijā tā aug, bet nezied un beidzot sāk ziedēt tikai augusta vidū, kad diena kļūst manāmi īsāka. Ziedēšana ilgst 2-3 nedēļas un tad sākas rudens. Tas nozīme, ka vignu var mēģināt audzēt Latvijā, bet nav jābēdā, ja panākumi izpaliks.
Lielāko daļu minēto pākšaugu Latvijā neaudzē, tādēļ sēklu tirgū arī sēklas nepiedāvā. Audzēt gribētajam atliek meklēt sēklas interneta veikalos. Pārtikas graudi, kas ir nopērkami lielveikalos vai tirgū, bieži vien sējai neder, jo mēdz būt izkaltēti pie pārāk augstas temperatūras.
Diplomēta agronome, Maskavas Timirjazeva Lauksaimniecības akadēmijas Dārzeņkopības fakultātes absolvente, Latvijas pārstāve ES ražotāju un pārstrādātāju organizācijā COPA/COGECA darba grupā „Augļi un dārzeņi”, starpinstitūciju darba grupu „Augu aizsardzības līdzekļi” un „Pārtikas piesārņojums un pesticīdu atliekas” dalībniece, lektore LLKC (Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs ) organizēto lekciju kursiem dārzeņkopībā, pastāvīga rakstu autore tādiem preses izdevumiem kā: „Dārzkopja padomnieks”, „Agropols”, „AgroTops”, “Praktiskais Latvietis” un “Dārzs un drava”.
Regulāri papildina zināšanas, lasot speciālo literatūru, apmeklējot seminārus un piedaloties pieredzes apmaiņas braucienos ārzemēs.
SIA „RIGANA” rīkotājdirektore un konsultants profesionālā dārzeņkopībā, kā arī SIA „Integrētās audzēšanas skola” konsultants dārzeņkopībā, SIA „Sūbru lauks” atzītais savstarpējās atbilstības konsultants sabiedrības, dzīvnieku un augu veselības un labas lauksaimniecības un vides stāvokļa jomā.
darzabagatiba.lv satura un materiālu kopēšana un izmantošana bez rakstiskas atļaujas ir aizliegta. Saturs ir aizsargāts saskaņā ar LR Aurortiesību likumu.
