| |
|
|
Neviens cits dārzenis tik labi neiezīmē saulainos vasaras mēnešus kā nobriedušie, sulīgie un krāsainie tomāti. Lai gan tomāti ir pieejami visu gadu, tomēr vislieliskākā garša un uzturvērtība tiem ir no jūlija līdz septembrim. Tomātiem piemīt vienlīdz viegls saldums, kā arī skābums....
|
|
|
|
Dārza zirņi satur vērtīgas uzturvielas, kas nodrošina kaulu veselību. Tas ir K vitamīns, kas nepieciešams kaulu mineralizācijai (nodrošināšina kalcija uzsūkšanos kaulos). Zirņi ir bagātīgs folskābes un B6 vitamīna avots. Grūtniecības laikā folskābe auglim nodrošina...
|
|
|
|
Pārsvarā zirņus izmanto konservētus (sālsūdenī vai arī sasaldējot). Saldētiem zirņiem gan ir izteiktāka garša un tie nesatur tik daudz sāls. Ēdienu gatavošanā dažkārt izmanto arī svaigus zirņus.
Zirņu apstrāde
Pākstis noskalo, nogriež galus. Izloba zirņus. Nenobriedušas...
|
|
|
|
Ziedkāposti līdzīgi citiem kāpostaugiem satur vielas, kas var aizkavēt vēzi. Pēc zinātnieku domām bioloģiski aktīvās vielas (sulforafāns u.c.), kas ir kāpostaugos, t.sk. ziedkāpostos, darbojas dziļākā līmenī kā antioksidanti. Šīs vielas signalizē gēniem, ka nepieciešams palielināt fermentu...
|
|
|
|
Ziedkāposti ir ēdami gan svaigā veidā, gan termiski apstrādātā, pie tam arī lapas un cietais kāts.
Ziedkāpostu apstrāde
Ziedkāpostiem noņem ārējās, zaļās lapas, nogriež kātu, sadala atsevišķās rozetēs, notīra ar rīvi vai nazi tumšās vietas uz rozetēm, ja tādas ir (masas zudumi...
|
|
|
|
Tomātos esošam likopēnam, kas ir viens no karotinoīdiem, un piešķir tomātiem sarkano krāsu, piemīt antioksidantu un pretvēža īpašības. Kā antioksidants, likopēns spēj aizsargāt šūnas no oksidēšanās procesiem, kas izsauc DNS bojājumus, un spēj mazināt sirds slimību...
|
|
|
|
Lai cilvēka organisms varētu pilnībā uzņemt tomātos esošos karotinoīdus, tos gatavo ar nelielu taukvielu (olīvu eļļu) vai taukus saturošu produktu (piemēram, avokado, riekstiem, sieru u.c.) piedevu.
Tomātus var gatavot un ēst visdažādākajos veidos – gan svaigā veidā salātos, mērcēs, uz sviestmaizēm,...
|
|
|
|
Spināti - vieni no uzturvielām bagātākajiem un vērtīgākajiem dārzeņiem. Tas ir pārpilns ar vitamīniem un minerālvielām, kā arī satur nelielu daudzumu olbaltumvielu un šķiedrvielu, kas padara tos par vienu no izcilākajiem dārzeņiem.
100 g svaigu spinātu vidēji satur:...
|
|
|
|
K vitamīns, kas spinātos ir lielā daudzumā (100 g spinātu K vitamīna daudzums 6 reizes pārsniedz dienā nepieciešamo devu pieaugušam cilvēkam), palīdz uzturēt kaulu veselību. Arī kalcijs un magnijs, kas atrodams spinātos, ir iesaistīti kaulu veidošanas procesā.
Spināti ir...
|
|
|
|
Spinātus var pasniegt gan svaigā, gan termiski apstrādātā veidā, tikai termiski apstrādātos spinātos ir nedaudz samazināts ūdenī šķīstošo vielu saturs (piemēram, C vitamīna, B3 vitamīna un kālija).
Spinātu apstrāde
Izvēloties spinātus, jāskatās, lai tie būtu svaigi, stingri,...
|
|
|
|
|
|
|
