|
|
| |
|
|
Pastinaki ir labs kālija (100 g pastinaku satur 32 % no kālija dienas devas pieaugušiem cilvēkiem), kā arī šķiedrvielu avots (100 g pastinaku satur 20% no šķiedrvielu dienas devas). Šķiedrvielu saturs spēj nodrošināt holesterīna līmeņa pazemināšanos un cukura...
|
|
|
|
Ķiploki satur vielu allicīnu, kas piešķir tiem spēcīgo aromātu, un kam ir arī ārstnieciska iedarbība. Turklāt ķiploki ir labs mangāna, selēna, kā arī B6 un C vitamīnu avots, kas tikai pastiprina ārstniecisko iedarbību.
Daudzi zinātniskie pētījumi ir apliecinājuši, ka regulāra ķiploku...
|
|
|
|
Fenhelis satur unikālu vielu kombināciju flavonoīdus un dažādas ēteriskās eļļas, kas piešķir tiem spēcīgu aromātu. Fenhelim piemīt karminatīvas īpašības – tas veicina gremošanu (mīkstina vēderu un mazina uzpūšanos). Fenheļa sulu vai tēju no sēklām lieto ar krūti barojošās...
|
|
|
|
Diļļu ārstniecisko efektu lielā mērā nosaka tajos esošie flavonoīdi un ēterisko eļļu terpēni. Tiem ir antioksidantu īpašības, kā rezultātā tie sekmīgi iedarbojas uz brīvajiem radikāļiem, kas bojā šūnu struktūru un tādējādi veicina dažādu slimību attīstību un novecošanas procesus....
|
|
|
|
Cukini ir lielisks mangāna, kālija, C vitamīna, kā arī labs magnija, beta karotīna un šķiedrvielu avots, kas ir noderīgi sirds un asinsvadu slimību riska mazināšanai. Kālijs un magnijs sekmē asinsspiediena pazemināšanos, savukārt C vitamīns un beta karotīns aizkavē holesterīna nogulsnēšanos...
|
|
|
|
Burkānos esošie karotinoīdi, kas cilvēka organismā darbojas kā antioksidanti, pasargā no brīvo radikāļu kaitīgās ietekmes uz organismu, tādā veidā palīdzot samazināt ļaundabīgo audzēju, sirds un asinsvadu slimību risku, normalizēt aknu, aizkuņģa dziedzera, nieru, redzes, vairogdziedzera darbību....
|
|
|
|
Brokoļos, tāpat kā daudzos citos kāpostaugu dārzeņos, ir vielas, kurām ir konstatēta pretvēža aktivitāte. Šie komponenti palīdz organismam daudz ātrāk atbrīvoties no potenciāli kancerogēnām vielām. Pēc zinātnieku domām, cilvēkiem, kuri lieto uzturā daudz kāpostaugu dārzeņus – brokoļus,...
|
|
|
|
Bietes citu dārzeņu vidū izceļas ar augstu cukura saturu. Par to vislabāk var pārliecināties, ēdot vārītas bietes, kuru saldā garša un mīkstā struktūra ir pilnīgs pretstats nevārītu biešu raupjumam un stingrībai.
100 g vārītu biešu vidēji satur:
10...
|
|
|
|
Bietēs esošais purpursarkanās krāsas pigments betanīns palīdz aizkavēt sirds un asinsvadu slimības, jo sekmē holesterīna līmeņa samazināšanos. Tas mazina arī risku saslimt ar vēzi (īpaši resnās zarnas), jo biešu sula kavē nitrātu (konservantu) izraisīto šūnu mutāciju....
|
|
|
|
Baklažānu garšai savdabību piešķir nelielais rūgtums, savukārt to struktūrai raksturīga porainība. Abas šīs īpašības padara baklažānus par ideālu ēdienu sastāvdaļu, kas līdzsvaro citu komponentu spilgti izteikto garšu.
100 g grilētu baklažānu vidēji satur:...
|
|
|
|
|
|
|
