Ziemā saules un vitamīnu trūkumā, samazinoties dabiskai imunitātei, bieži vien šķavas ir klāt. Kā stiprināt imunitāti? Protams, var doties uz aptieku un nopirkt dārgus „veselības uzlabotājus”, bet var arī pareizi un mērķtiecīgi izvēlēties uzturu. Tas, ko mēs apēdam, ietekmē katra orgāna darbību, katru mūsu ķermeņa šūnu. Ēdiens ietekmē gan mūsu asinsvadus, gan garastāvokli, gan hormonus un daudzas citas svarīgas norises.
Imunitātes stiprināšana
Par organisma aizsardzību pret infekcijām ir atbildīga imūnsistēma. Tā ir viena no komplicētākajām orgānu sistēmām. Salīdzinot ar citiem organisma audiem, imūnās šūnas veic ļoti sarežģītu darbu un tām raksturīgs intensīvs šūnu dalīšanās process - augšana,attīstība. Tas nozīmē, ka organisma „bioloģiskai rūpnīcai” vajadzīgs augstvērtīgs „būvmateriāls” - vitāli svarīgās uzturvielas. Lai slimībām ceļu nepavērtu novājināta imūnā sistēma, ikdienas uzturā jāiekļauj pilnvērtīgas olbaltumvielas, kas ir liesā gaļā, olās, zivīs, vēžveidīgajos, ”labie tauki”: polinepiesātināto taukskābju tauki, kas ir gan augu eļļās, gan zivīs, īpaši treknajās (lasis, forele, bute, siļķe, skumbrija), bet jo īpaši vitamīni, antioksidanti un augu valsts aktīvās vielas.
C vitamīnam, β-karotīnam un E vitamīnam piemīt imunitāti stimulējošs efekts. Šie vitamīni vajadzīgi antivielu veidošanai un par imunitāti atbildīgo šūnu darbībai (limfocitu ģenēzei, fagocītu aktivitātei, antivielu un antivīrusu interferonu veidošanai). Neapšaubāmi, kā galvenais vitamīnu imunitātes stimulators ir C vitamīns jeb askorbīnskābe. Jāatceras, ka organismā neveidojas lielas C vitamīna rezerves, tāpēc katru dienu jaēd ar šo vitamīnu bagāti dārzeņi, augļi un ogas. Pietiekams C vitamīna saturs asins serumā ne tikai pasargā no saaukstēšanās, bet labvēlīgi ietekmē arī slimības gaitu, klepus, šķavu un iesnu gadījumā, neļaujot paplašināties infekcijai. Slimība norit vieglākā formā un atveseļoties izdodas ātrāk.
Pieaugušam cilvēkam būtu jāsaņem 60-100 mg C vitamīna dienā. Cilvēkiem šķiet, ka izdzert sintētisko vitamīnu kapsulu ir daudz ērtāk, bet bieži vien vitamīna biopieejamība no šiem produktiem ir zema un deva indivīdam var būt gan par zemu, gan par augstu. Ilgstoši lietojot lielās devās (1-10 g dienā) sintētisko askorbīnskābi var rasties asinsradei nepieciešamā B12 vitamīna maiņas traucējumi, kuņģa gļotādas bojājumi. Viens no askorbīnskābes vielmaiņas galaproduktiem ir skābeņskābes sāļi. Pārāk lielas C vitamīna devas palielina šo sāļu daudzumu asinīs, kas varētu būt par iemeslu nierakmeņu un urīnpūšļa akmeņu slimībai. C vitamīna pārdozēšana ar dabiskiem pārtikas produktiem parasti nav novērojama.
Lielisks C vitamīna avots ir svaigi augļi un dārzeņi. Jāatceras, ka C vitamīns ir neizturīgs pret gaisa skābekli, saules gaismu, karsēšanu. Augu valsts produkti apmēram 50% šā vitamīna zaudē pēc 2-3 mēnešus ilgas uzglabāšanas. C vitamīns šķeļas produktu kulinārās pārstrādes laikā (30-90%), tomēr skābā vidē saglabājas.
C vitamīns dārzeņos
Vietējas izcelsmes C vitamīna avotu favorīts ziemā ir kāposts. Baltie galviņkāposti satur daudz vērtīgu vitamīnu, šķiedrvielu un minerālvielu – kāliju, fosforu, magniju, kalciju, dzelzi, molibdēnu un kobaltu. Īpaši augsta šajos dārzeņos ir C vitamīna koncentrācija (100 g kāpostu satur 40% no C vitamīna dienas devas). Kāposta kacenā ir 1,5 reizes vairāk C vitamīna nekā lapās.
Nedēļā jāapēd vismaz 400g-800g kāpostu. Svarīgi kāpostus ēst svaigus vai īslaicīgi karsētus. Kāpostu uzturvērtību var saglabāt ar skābēšanu. Kāpostu skābēšana saistīta ar pienskābes baktērijas darbību, kas no dārzeņos esošā cukura ražo pienskābi, kas ir konservētāja viela. C vitamīns skābajā vidē labi saglabājas. Skābējot, kāpostiem vēlams pievienot ķimenes, burkānus, dzērvenes vai brūklenes, jo šīs piedevas lieliski papildina kāpostu garšu un vitamīnu klāstu. Kāposti jāglabā aukstumā – optimālā temperatūra ir apmēram 0°C. Skābētiem kāpostiem pilnībā jābūt pārklātiem ar šķidrumu. Ja nav pietiekami daudz sulas, kāposti kļūst tumšāki, zaudē garšu un C vitamīnu. Ieteicams skābos kāpostus izmantot salātos, var dzert arī kāpostu sulu, kam pievienots nedaudz citrona sulas.
Vēl C vitamīns ziemā pietiekoši ir tādos Latvijā audzētos dārzeņos kā puravos, selerijās, mārutkos, rutkos, rāceņos(100 g rāceņu satur 26% no C vitamīna dienas devas), kolrābjos (100 g kolrābju satur 78% no C vitamīna dienas devas), kāļos (100 g kāļu satur 31% no C vitamīna dienas devas), ķirbjos. Vairums dārzeņi ir bagāti ne tikai ar vitamīniem, bet arī ar fitoaktīvām vielām – augu izcelsmes bioloģiski aktīvām vielām, kas palīdz izsargāties no slimībām. Šo vielu ārstnieciskās spējas jau daudzus gadsimtus izmanto cilvēki, lai cīnītos ar infekcijām (baciļiem, vīrusiem un sēnītēm). Piemēram, sulfīdi, kas sastopami sīpolaugos kopā ar C vitamīnu palīdz nonāvēt kaitīgās baktērijas, kas padara sīpolus par neatņemamu ēdienu sastāvdaļu gripas laikā. Vislielākā C vitamīna un β-karotīna koncentrācija ir sīpollokos, tāpēc tos ieteicams izmantot imunitātes stiprināšanai. Savukārt, sīpolu sulu var pilināt degunā pret iesnām, tai ir antibakteriālas īpašības– tā nonāvē dažādus vīrusus un mikrobus. Mērenība sīpolu lietošanā jāievēro aknu slimniekiem.
Ķiploks ir dārzenis, ko Pitagors savulaik ir nodēvējis par visu garšu karali. Taču ķiplokam piemīt arī dziednieciskas īpašības. Lai arī vitamīnu ķiplokos nav daudz, tie satur daudz mikroelementu – kāliju, fosforu, kalciju, sēru un jodu, kā arī spēcīgas ēteriskās eļļas. Pie tam allicīns, kas piešķir ķiplokiem spēcīgo aromātu, ir spēcīgs antibakteriāls un pretvīrusu līdzeklis, kas savienojumā ar C vitamīnu palīdz iznīcināt dažādus vīrusus. Ir pierādīts, ka rutkiem arī ir pretvīrusu iedarbība, tie palīdz cīnīties ar gripu. Spēcinošs līdzeklis ir medus rutkā: izdob dārzeni, piepilda ar medu, nogaida līdz tas izsūc rutka „labumu” un gripas laikā lieto pa karotītei dienā.
Ārste–uzturzinātniece, Starpaugstskolu akadēmiskās maģistra studiju programmas «Uzturzinātne» absolvente, Latvijas Uzturzinātnes speciālistu biedrības valdes locekle un Latvijas Ginekoloģijas un dzemdību speciālistu asociācijas un TAPA (Starptautiskā Estētikas profesionāļu asociācija) biedre, viena no līdzautorēm veselības sērijas izdevumiem "UZTURA IZPRATNE", vairāku citu publikāciju autore.
Profesionālo pieredzi papildinājusi kursos dažādās terapijas nozarēs: ESPEN tālākizglītības kursos, PVO organizētos kursos”Ģimenes plānošana un reproduktīvā veselība”, starptautiskos ārstu kongresos, pieredzes apmaiņā Viļņā, Helsinkos, Minhenē u.c. ķermeņa estētikas jautājumos. Strādā SIA «Veselības centrs 4» par ārsti–uzturspeciālistu un skaistuma klīnikā «4. Dimensija» par ārsti – ķermeņa estētikas speciālistu.
darzabagatiba.lv satura un materiālu kopēšana un izmantošana bez rakstiskas atļaujas ir aizliegta. Saturs ir aizsargāts saskaņā ar LR Aurortiesību likumu.
