To, ka 14. februārī jāsvin sirsniņdiena, zina visi. Valentīndienas suvenīri ir sirsniņu formā, jo sirds ir mīlestības simbols. Kamēr pukst tava sirds tu esi dzīvs! Sirds ir „dzīvības elpa”. Kā būtu, ja mēs ne tikai romantisku jūtu pārņemti ieklausītos savā sirdī, bet arī padomātu par savas sirds veselību?

Viens no būtiskākajiem sirds veselības rādītājiem ir holesterīna līmenis asinīs. Paaugstināts holesterīna līmenis asinīs izraisa sirds un asinsvadu slimības. Holesterīns pakāpeniski nogulsnējas uz asinsvadu sieniņām un veicina asinsvadu sieniņu bojājumu rašanos, tāpēc asinsvadi sašaurinās un pasliktinās sirds, smadzeņu asinsapgāde. Sekas ir stenokardija, infarkts, insults utt. Būtu jācenšas ar pārtiku uzņemt pēc iespējas mazāk holesterīna.

Kā ēst nekaitējot sirdij?

Atbilde - pareiza taukvielu izvēle. Sirds asinsvadiem kaitē dzīvnieku valsts tauki. Vēl nevēlamākas par tiem ir trans-taukskābes (rūpnieciski pārveidoti tauki), tās daudz ir margarīnā, konditorejas izstrādājumos. Sirdij visveselīgākās ir omega-3 taukskābes, (treknās jūras zivis - siļķe, tuncis, lasis, skumbrija) tāpēc jāēd tās 3 reizes nedēļā. Uzturā vairāk būtu jālieto šķiedrvielas un vitamīni. Šķiedrvielas labvēlīgi ietekmē labā un sliktā  holesterīna proporcijas.

Balastvielas (šķiedrvielas) ir augu valsts produktos sastopamie saliktie ogļhidrāti, kas cilvēka gremošanas traktā nesadalās un neuzsūcas. Cilvēka organismam nepieciešams regulāri uzņemt balastvielas, ieteicamais daudzums ir 30–35 g dienā. Izdala ūdenī šķīstošās un ūdenī nešķīstošās balastvielas. Šķīstošās šķiedrvielas labvēlīgi iedarbojas uz tauku un ogļhidrātu vielmaiņu un palīdz regulēt holesterīna un cukura līmeni asinīs. Nešķīstošas šķiedrvielas veicina regulāru vēdera izeju, mazina toksisku vielu iedarbību resnajā zarnā un aizkavē ar uzturu uzņemtā holesterīna uzsūkšanos.

Dārzeņi ir svarīgs šķiedrvielu (šķīstošo un nešķīstošo) avots. Ievērojamu daudzumu šķiedrvielu satur pākšaugi: pupiņas un zirņi (100 g vārītu pupu satur apmēram 25 % no dienā nepieciešamā šķiedrvielu daudzuma). Ieteicams lietot pupas un zirņus vismaz 2-3 reizes nedēļā. Pētījumos atklāts, ka pākšaugu ēšana var samazināt sirdslēkmes pat par 82%.

Dārzeņos esošās bioloģiski aktīvas vielas - flavonoīdi, magnijs, kālijs un B grupas vitamīni sekmē asinsvadu sieniņu veselību. Bioloģiski aktīvas vielas (flavonoīdus) ziemā var uzņemt, ēdienkarti papildinot ar sīpoliem, ķiplokiem, seleriju saknēm un  pupām. Bez tam pupiņas ir arī labs olbaltumvielu avots (100 g vārītu pupiņu ir 9 g olbaltumvielu, kas ir 13 % no dienā nepieciešamā daudzuma), kas atšķirībā no gaļas gandrīz nesatur taukus un palīdz veselīgi samazināt lieko svaru. Labai sirds veselībai jāuztur normāls svars. Kālijs regulē sirds darbību un asinsspiedienu. Īpaši bagāti ar kāliju ir tādi dārzeņi kā kartupeļi, pupas, tomāti, biešu lapas, sojas pupas, ķirbji, spināti, lēcas, zirņi. Ziemā, rūpējoties par sirds veselību, ik dienas bagātiniet ēdienkarti ar pupiņām, burkāniem, bietēm un selerijas saknēm.

Guna Havensone

Ārste–uzturzinātniece, Starpaugstskolu akadēmiskās maģistra studiju programmas «Uzturzinātne» absolvente, Latvijas Uzturzinātnes speciālistu biedrības valdes locekle un Latvijas Ginekoloģijas un dzemdību speciālistu asociācijas un TAPA (Starptautiskā Estētikas profesionāļu asociācija) biedre, viena no līdzautorēm veselības sērijas izdevumiem "UZTURA IZPRATNE", vairāku citu publikāciju autore.

Profesionālo pieredzi papildinājusi kursos dažādās terapijas nozarēs: ESPEN tālākizglītības kursos, PVO organizētos kursos”Ģimenes plānošana un reproduktīvā veselība”, starptautiskos ārstu kongresos, pieredzes apmaiņā Viļņā, Helsinkos, Minhenē u.c. ķermeņa estētikas jautājumos. Strādā SIA «Veselības centrs 4» par ārsti–uzturspeciālistu un skaistuma klīnikā «4. Dimensija» par ārsti – ķermeņa estētikas speciālistu.

Uzdot ekspertei jautājumu FORUMĀ