Pēc zinātnieku domām bioloģiski aktīvās vielas (sulforafāns), kas ir kāpostaugos, t.sk. kāpostos, darbojas savādāk - dziļākā līmenī kā antioksidanti. Šīs vielas signalizē gēniem, ka nepieciešams palielināt fermentu ražošanu, kas iesaistīti organisma attīrīšanā no kaitīgām vielām. Tādējādi pieaug šūnu spēja atbrīvoties no brīvajiem radikāļiem un toksīniem, tai skaitā kancerogēnajām vielām. Tas norāda uz to, ka kāpostaugi daudz efektīvāk nekā citi dārzeņi un augļi var mazināt vēža (priekšdziedzeru, urīnpūšļu, taisnās zarnas, resnās zarnas, kuņģa, plaušu, krūts, olvadu vēža) risku. Turklāt antivēža iedarbību pastiprina C vitamīns - viens no antioksidantiem, kas sargā šūnas no brīvajiem radikāļiem (100 g kāpostu satur 40% no C vitamīna dienas devas).

Lai mazinātu vēža risku, nedēļā būtu jāapēd 400-800 g dažādu kāpostaugu, vēlams bioloģiski audzētus, jo tajos bioloģiski aktīvo vielu ir vairāk kā konvenciāli audzētos. Tāpat arī svarīgi kāpostus ēst svaigus vai īslaicīgi karsētus. Kāpostaugu ēšana labvēlīgi ietekmē arī sirds un asinsvadu veselību.