Virziņkāposti satur C vitamīnu (100 g kāpostu satur 39% no C vitamīna dienas devas) un beta karotīnu, kas ir lieliski antioksidanti. Tie samazina brīvo radikāļu daudzumu – C vitamīns ūdens šķīstošajās organisma daļās, bet beta karotīns – taukos šķīstošajās daļās. Šie antioksidanti pasargā šūnu membrānas no bojājumiem, kas savukārt var izraisīt vēzi un sāpīgus iekaisumus. Turklāt antioksidantu iedarbību pastiprina virziņkāpostos esošās sēru saturošās, bioloģiski aktīvās vielas (glikozinolātus), kas darbojas daudz dziļākā līmenī kā antioksidanti. Šīs vielas signalizē gēniem, ka nepieciešams palielināt fermentu ražošanu, kas iesaistīti organisma attīrīšanā no kaitīgām vielām. Tādējādi pieaug šūnu spēja atbrīvoties no brīvajiem radikāļiem un toksīniem, tai skaitā kancerogēnajām vielām. Tas norāda uz to, ka kāpostaugi daudz efektīvāk nekā citi dārzeņi un augļi var mazināt vēža (priekšdziedzeru, urīnpūšļu, taisnās zarnas, resnās zarnas, kuņģa, plaušu, krūts, olvadu) risku. Lai mazinātu vēža risku, nedēļā būtu jāapēd 400-800 g dažādu kāpostaugu. Tāpat arī svarīgi kāpostus ēst svaigus (jo bioloģiski aktīvo vielu iedarbība izpaužas kāpostus sasmalcinot, bet to veidošanos kavē karsēšana).

Kāpostaugu ēšana labvēlīgi ietekmē arī sirds un asinsvadu veselību. To efektivitāti paaugstina šķiedrvielas (100 g Savojas kāpostu ir 14% no šķiedrvielu dienas devas), kas sekmē holesterīna līmeņa pazemināšanos asinīs, tādējādi aizkavējot aterosklerozes iestāšanos. Šķiedrvielas palīdz saistīt un izvadīt no organisma nevēlamās ķīmiskās vielas, kuru klātbūtne var izraisīt saslimšanu ar vēzi (īpaši resnās zarnas).

Sirds un asinsvadu slimību profilaksei noderīgi ir arī virziņkāpostos esošais B6 vitamīns (100 g kāpostu satur 14 % no B6 vitamīnu dienas devas), kas piedalās sarkano asinsķermenīšu veidošanā, palīdz nostiprināt asinsvadu sieniņas, kā arī kālijs (100 g kāpostu satur 12 % no kālija dienas devas), kas ir būtisks normāla asinsspiediena regulācijai un sirds funkcionēšanai.