Kressalāti, līdzīgi kāpostu dzimtas dārzeņiem, satur bioloģiski aktīvas, sēru saturošas vielas (glikozinolātus), kas piešķir tiem viegli rūgtenu un asu garšu. Šīs vielas var aizkavēt vēža šūnu veidošanos, neitralizēt kaitīgās vielas pirms tās paspējušas bojāt DNS molekulas. Turklāt antivēža iedarbību pastiprina C vitamīns - viens no antioksidantiem, kas sargā šūnas no brīvajiem radikāļiem (100 g kressalātu satur 44% no C vitamīna dienas devas), kā arī beta karotīna, E vitamīna, flavonoīdu klātbūtne. Kressalāti ir lielisks magnija un dzelzs avots, kas kombinācijā ar C vitamīnu un kāliju pasargā no sirds un asinsvadu saslimšanām.

Kressalātiem piemīt arī asins spiedienu pazeminoša un diurētiska aktivitāte. To lietošana var pazemināt arī cukura līmeni asinīs, tāpēc diabēta slimniekiem pēc iespējas biežāk būtu ieteicams uzturā lietot kressalātus.