|
|
|
ātrais kredīts
 
 
A Ā B C Č D E Ē F G Ģ H I Ī J K Ķ L Ļ M N Ņ O P R S Š T U Ū V Z Ž
UZTURVĒRTĪBA > ĶIRBJI > DĀRZEŅU SAGATAVOŠANA
 

Ķirbju sagatavošana


autors: LLU docente Ingrīda Millere, publicēts: 2010.04.24.

Tā kā no ķirbjiem gatavo dažādus ēdienus - salātus, zupas, sautējumus, plācenīšus, sacepumus, konditorejas izstrādājumus un daudz ko citu, tad to pārstrādes veidi var būt ļoti daudzveidīgi. Tomēr jāatceras, ka ķirbja ārstnieciskās īpašības mazinās termiskās apstrādes laikā. 

Ķirbju apstrāde

Ķirbi nomazgā, sagriež daļās, izņem sēklas un šķiedraino daļu. Atkarībā no receptūras, ķirbi var mizot vai nemizot (masas zudumi mizojot, izņemot sēklas – 30%).

Ja nepieciešams ķirbi gatavot veselā veidā, to var izdobt arī nepārgriežot, pirms tam nogriežot vāciņu ap kāta vietu. 

Ķirbju pārstrāde

Lai ķirbjos esošie karotinoīdi uzsūktos organismā, nepieciešama taukvielu klātbūtne, kas nozīmē, ka ķirbju ēdieni jāgatavo ar sviesta, saldā krējuma vai eļļas piedevu, jo karotīns ir taukos šķīstošs. Karotīna un pārējo bioloģiski aktīvo vielu saglabāšanas nolūkos nevajadzētu ķirbjus arī karsēt virs +80ºC (vārot, to iekšējā temperatūra pārsniedz +80ºC, pie tam, novārījumā pāriet liela daļa minerālvielu). Līdz ar to viens no labākajiem ķirbju termiskās apstrādes veidiem ir cepšana, sacepšana un īslaicīga tvaicēšana.

Ķirbju tvaicēšana

Augstā ūdens satura dēļ ķirbjus var tvaicēt savā sulā, t.i. sagrieztus dārzeņus saliek katlā ne biezākā slānī par 15-20 cm, un tvaicē aizvākotā traukā līdz gatavībai (masas zudumi tvaikojot – 17%). Lai organismā uzsūktos ķirbjos esošais beta karotīns, tvaikojot pieliek arī 20-30 g taukvielu uz 1 kg dārzeņu. Sāli pievieno tvaicēšanas beigās.

Ķirbju cepšana uz pannas

Cepot dārzeņus, C vitamīns sadalās mazāk (tikai 15-20%), nekā vārot vai tvaicējot. Ķirbju šķēles vai gabaliņus liek uz pannas sakarsētā taukvielā, cep, regulāri apgrozot. Cepot jāatceras, ka uzsūkto taukvielu daudzums ceptos dārzeņos ir atkarīgs no dārzeņu sagriešanas veida – jo smalkāk sagriezti dārzeņi, jo vairāk tie uzsūks taukus (masas zudumi cepot - 22%). Cepot taukvielā (eļļā), to daudzumu rēķina 5-8% no apcepamo dārzeņu masas.

Ķirbju cepšana cepeškrāsnī

Ķirbi var cept arī cepeškrāsnī. Ja to cep veselu, tad vispirms ar asu nazi iedur blakus kāta vietai, lai cepot ir, kur izplūst tvaikam. Savukārt grieztos dārzeņus apslaka ar eļļu, cepšanas laikā tos apgroza. Ķirbjus cep cepeškrāsnī 180ºC 45 minūtes, līdz tas ir kļuvis mīkstāks (veselu ķirbi pārbauda ar nazi, iedurot to tuvu kāta vietai).

Ķirbju grilēšana

 Ķirbi griež šķēlēs, apslaka ar eļļu un, vismaz vienu reizi apgrozot, cep, līdz tie mīksti. Lai dārzeņiem piešķirtu savdabīgāku garšu, tos iepriekš var marinēt.  

 

Apstrādātu ķirbju uzglabāšana

Ķirbjus jebkādā to apstrādes stadijā uzglabā aukstumiekārtās, slēgtos traukos vai ietītus pārtikas plēvē, folijā.

Ķirbjus var arī sasaldēt, taču pirms tam tos cep vai tvaicē: ķirbjus cep cepeškrāsnī veselus vai tvaiko sagrieztā veidā līdz tie mīksti, tad sastrādā masā, atdzesē un liek termo izturīgos traukos un nekavējoties sasaldē.

Apstrādātu ķirbju uzglabāšanas ilgums ir atkarīgs no apstrādes veida (ieteicamos uzglabāšanas ilgumus skat. zemāk dotajā tabulā). Termiski apstrādātu dārzeņu uzglabāšanas ilgumu ledusskapī ietekmē tas, cik ātri produkts pēc gatavošanas ir atdzesēts. Tabulā dotie uzglabāšanas ilgumi ir rekomendējami gadījumos, ja dārzeņi ir atdzesēti 2 stundu laikā pēc termiskās apstrādes.

Apstrādātu ķirbju uzglabāšana

Iesūtīt rakstu

 
Saistīto tēmu mākonis
Ābolskābe Ādas kopšana Aknas Alcheimers Anēmija Antibakteriāls Antioksidants Antocianīni Antocianīns Aptaukošanās Artrīts Asinsspiediens Asinsvadi Astma Ateroskleroze Atslodzes diena Balastvielas Bērniem Beta karotīns Botulisms Cepšana Ciete Cinks Citronskābe Cukura līmenis Dabīgais antibiotiķis Dedzināšana Diabēts Diedzēšana Diurētisks Dzelzs Dzimumhormoni Ēdiena asumam Elpošana Enerģijas trūkums Ēšanas paradumi Ēšanas režīms Ēteriskās eļļas Falkarinols Fizioloģiskie procesi Flavonoīdi Folskābe Fosfors Garšaugi Gastrīts Gavēnis Glikozinolāti Gremošana Gripa Grūtniecēm Holesterīna līmenis Imūnsistēma Insults Izstāde Kalcijs Kālijs Karotīns Katarakta Kauli Ķīniešu ēdieni Kumarīns Kunģa čūla Liekais svars Likopēns Locītavas Magnijs Mangāns Menestruālais cikls Menopauze Migrēna Minerālvielas Nātrijs Nervu sistēma Nieres Nieru slimības Nogurums Ogļhidrāti Olbaltumvielas Omega-3 taukskābes Organisma attīrīšana Osteoporoze Pārēšanās Pārkinsona slimība Pārstrāde Pretiekaisuma Pretodu Pretvēža Pretvīrusa Priekšdziedzeris Redze Reimatisms Saaukstēšanās Seksuālā fukcija Selēns Sieviešu dārzeņi Silīja oksīds Sīpolloki Skābeņskābe Skaistumkopšana Šķiedrvielas Šķīvja princips Smadzeņu darbība Smēķētājiem Stress Sulas Svara samazināšana Tauki Termiskā apstrāde Tirgus Tuberkuloze Tūska Vairogdziedzeris Varš Vēdera aizcietējums Veselība Video Vielmaiņa Vīrišiešu dārzeņi Vitamīni Vitamīni PP Vitamīns A Vitamīns B Vitamīns C Vitamīns E Vitamīns K Vitamīns P Zarnu trakts Zems tauku saturs Zīdīšana
Mēs iesakām