Ik pavasari pēc garajiem ziemas mēnešiem, mēs esam apņēmības pilni pārtraukt „ziemas miegu”, atbrīvoties no slinkuma un saguruma. Nupat diena paliek garāka un gaišāka. Daba jau mostas. Dobēs varam vērot saplaukušos sniegpulksteņus un krokusus. Īstais laiks “mosties pēc ziemas miega”!

Pietrūkst enerģijas un trūkst vitamīnu?

Katram vitamīnam cilvēka organismā ir savs uzdevums. C vitamīns stiprina imūnsistēmu, veicina organisma pretestības spējas infekcijām, nodrošina normālu asinsvadu sieniņu caurlaidību. Kopā ar dzelzi un folijskābi piedalās asinsrades procesā. Visi B grupas vitamīni ir nepieciešami šūnu nodrošināšanai ar enerģiju. Ja trūkst kaut viens no vitamīniem, tiek kavēta šūnu vielmaiņa un samazinās nervu un muskuļu darbaspējas. Tie ir vajadzīgi nervu sistēmas un matu, nagu, ādas veselībai. A un E vitamīni aizsargā pret organisma novecošanos. Jau daļējs vitamīnu trūkums ir jūtams. Par to liecina mūžīgs pārgurums, miega traucējumi, sūrstošas acis, sausa āda, uzņēmība pret slimībām. Ikdienā apēdot puskilogramu sakņu un dārzeņu, mēs nodrošinām sevi ar organismam nepieciešamajiem vitamīniem.Tomēr dārzēņos, ilgstoši tos uzglabājot, mazinās vitamīnu daudzums. Tāpēc lielisks vitamīnu avots pavasarī ir garšaugi-zaļumi uz palodzes.

Sīpolloki piešķirs ēdienam jaunas garšas nianses, pēc ziemas ne tikai pasargās organismu no saaukstēšanās, bet pabaros ar vitamīniem. Sīpolaugu īpašais aromāts rodas no ēteriskajām eļļām, kurās ir sēru saturošas vielas, tām piemīt pretmikrobu un pretvīrusu aktivitāte. Lociņos ir C vitamīns (100 g lielloku sīpolu satur 34 % no C vitamīna dienas devas) un beta karotīns, arī tie pastiprina organisma imunitāti.

Visātraudzīgākais dārzenis garšaugs ir kressalāti. Diedzētas sēklas uzturā var sākt jau izmantot 4 - 5. dienā. Auga galvenā vērtība ir vitamīni. Telpās augošie kressalāti agrā pavasarī ir labs C vitamīna un karotīnu avots. Tie satur arī B grupas vitamīnus. Kressalātu ēterisko eļļu sastāvā ietilpst sēru saturoši savienojumi, tie dod lapām pikantu garšu. Šīs vielas var aizkavēt vēža šūnu veidošanos. Bagātīgs ir arī minerālvielu klāsts, visvairāk kālijs, kalcijs, magnijs, dzelzs un sērs.

Kressalātiem piemīt arī asins spiedienu pazeminoša un diurētiska aktivitāte. To lietošana var pazemināt arī cukura līmeni asinīs, tāpēc diabēta slimniekiem pēc iespējas biežāk būtu ieteicams uzturā lietot kressalātus. Uzturā izmanto svaigas, nepāraugušas lapas un diedzētas sēklas. Kressalātu lapiņas liek uz sviestmaizēm, no tām gatavo salātus, kā piedevu lieto pie citiem dārzeņu salātiem, pie dārzeņu zupām, mērcēm, zivju, gaļas un olu ēdieniem. Zupām un mērcēm kressalātu lapiņas pievieno pirms pasniegšanas galdā. Kressalātu lapiņas ļoti uzlabo ceptu kartupeļu un omletes garšu. Kressalātus uzturā var izmantot gandrīz visu gadu, ieteicams lietot regulāri - reizi nedēļā.

Guna Havensone

Ārste–uzturzinātniece, Starpaugstskolu akadēmiskās maģistra studiju programmas «Uzturzinātne» absolvente, Latvijas Uzturzinātnes speciālistu biedrības valdes locekle un Latvijas Ginekoloģijas un dzemdību speciālistu asociācijas un TAPA (Starptautiskā Estētikas profesionāļu asociācija) biedre, viena no līdzautorēm veselības sērijas izdevumiem "UZTURA IZPRATNE", vairāku citu publikāciju autore.

Profesionālo pieredzi papildinājusi kursos dažādās terapijas nozarēs: ESPEN tālākizglītības kursos, PVO organizētos kursos”Ģimenes plānošana un reproduktīvā veselība”, starptautiskos ārstu kongresos, pieredzes apmaiņā Viļņā, Helsinkos, Minhenē u.c. ķermeņa estētikas jautājumos. Strādā SIA «Veselības centrs 4» par ārsti–uzturspeciālistu un skaistuma klīnikā «4. Dimensija» par ārsti – ķermeņa estētikas speciālistu.

Uzdot ekspertei jautājumu FORUMĀ