Roze ir dārza karaliene, bet ķirbis noteikti ir gan dārza, gan rudens karalis. Tas izceļas ne tikai ar savu lielo izmēru un plašajām izmantošanas iespējām, bet arī ar to, ka ir viens no senākajiem dārza iemītniekiem. Ķirbjus audzēja un pārtika lietoja jau 6. gadsimtā daudzās vietās pasaulē – Ķīnā, Indijā un pat Āfrikā. Taču ir pierādījumi, ka ķirbji uzturā lietoti vēl agrāk – Meksikā zinātnieki ir atraduši ķirbju sēklas alās un tiek lēsts, ka tās tur atradušās no 7000. gada p.m.ē.

Interesanti fakti par ķirbjiem:

• Vārds ķirbis (angliski – pumpkin) ir radies no grieķu vārda „pepon”, kas tulkojumā nozīmē „liela melone”.

• Ķirbja izmantojamā daļa ir auglis, kas pēc botāniskās klasifikācijas ir oga, nevis dārzenis, taču uzturā ķirbi pārsvarā lieto kā dārzeni dažādu sāļo ēdienu gatavošanā. Bet to lieliski var izmantot gan saldajiem ēdieniem, kūkām un pat alus gatavošanā.

• Arī ķirbju ziedi ir ēdami. Tos var ēst gan svaigā veidā dažādos salātos, gan sautēt, cept un lietot kā piedevu zupām. Ķirbju ziedi ir labs kalcija un fosfora avots un 100 g ķirbju ziedu satur tikai 0.24 g taukus.

• Amerikas indiāņi ķirbju sēklas izmantoja medicīnā, jo ticēja, ka tie var izārstēt dažādas slimības.

• Ķirbis ir viens no Helovīnu jeb Visu Svēto nakts simboliem, jo agrākos laikos cilvēki ticēja, ka izgrebtā ķirbī ielikta svece spēj aizbiedēt ļaunos garus un mājai piesaistīt laimi, veselību un saticību.