|
|
|
ātrais kredīts
 
 
A Ā B C Č D E Ē F G Ģ H I Ī J K Ķ L Ļ M N Ņ O P R S Š T U Ū V Z Ž
UZTURVĒRTĪBA > SPINĀTI > DĀRZEŅU UZTURVĒRTĪBA
 

Mīts par dzelzs saturu spinātos


autors: Mārīte Gailīte, publicēts: 2010.07.27.

Tiek uzskatīts, ka spināti satur daudz dzelzi. Šo viedokli radījusi 1870.g. iznākusī Dr. Volfa (E. von Wolf) grāmata, kurā pirmo reizi tika izklāstīta dažādu produktu pārtikas vērtība un bioķīmiskais sastāvs. Grāmatas salicējs pieļāva kļūdu un pārlika komatu vienu ciparu tālāk un visa pasaule uzzināja, ka spinātos esot daudz dzelzs. Tie bija laiki, kad cilvēki bieži slimoja ar tuberkulozi. Dzelzs veicina asins ķermenīšu veidošanos. Spināti ir viegli audzējami un tādēļ sākās lielais spinātu bums. Ārsti ieteica pacientiem ēst vairāk spinātus.

Disneja studija ir radījusi animācijas filmu sēriju par jūrnieku Popiju (Popeye the Sailor) un viņa veiktajiem brīnumiem pateicoties konservēto spinātu bundžai. Šīs filmas televīzijā var redzēt vēl joprojām. Puišeļu rakstura stiprumu pārbaudīja pēc spinātu ēšanas, jo konservēti spināti nav nekāds gardums. Ja atceramies citu bērnu literatūru, tad Karlsons par spinātiem brīnījās: „kāpēc viss veselīgais ir negaršīgs?” Īstenībā 100 g svaigu spinātu satur tikai 3,1 mg dzelzs, vairāk nekā daudzi citi dārzeņi, bet krietni mazāk nekā lapu pētersīļi (8 mg/100 g). 1937.g. kāds vācu pētnieks veica atkārtotas analīzes un atklāja drukas kļūdu, bet tikai 1981.g. stāstu par dzelzi spinātos T.J.Hamblins aprakstīja žurnālā „British Medical Journal”. Bet bija jau par vēlu, spināti kļuva par vieniem no pasaulē nozīmīgākiem bērnu pārtikas produktiem. Un tomēr tas nav stāsts par reklāmas varu. Praktizējošie ārsti ievēroja, ka spināti patiešām veicina asins ķermenīšu veidošanas, lai arī procesa bioķīmiskā puse vēl īsti nav skaidra.

 

Spināti un nitrāti

Spināti dabiski satur daudz nitrātu, bet tā ir visas balandu dzimtas raksturīga pazīme. Tāpēc, ka spināti ļoti plaši tiek izmantoti bērnu pārtikas ražošanā, Eiropas Komisijas regula EK 1822/2005 nosaka, ka nitrātu daudzums spinātos laika posmā no 1.oktobra līdz 31.martam nedrīkst pārsniegt 3000 mg/kg, bet no 1.aprīļa līdz 30.septembrim – 2500 mg/kg, bet sasaldētos spinātos visu cauru gadu to daudzums nedrīkst pārsniegt 2000 mg/kg. Šīs normas ir zinātniski pamatotas un pietiekami augstas, lai mūsu ražotāji un patērētāji varētu neuztraukties. Latvijā un vispār Eiropā audzētie spināti nitrātu ziņā ir droši. Pēdējā laikā gan arvien biežāk paradās zinātniskās publikācijas par to, ka nitrāti ir veselīgi, bet tas ir cits temats. Lai nu kā, gribas vēlreiz uzsvērt, ka spināti ir vērtīgi un garšīgi lapu dārzeņi.

Mārīte Gailīte

Mārīte Gailīte

Diplomēta agronome, Maskavas Timirjazeva Lauksaimniecības akadēmijas Dārzeņkopības fakultātes absolvente, Latvijas pārstāve ES ražotāju un pārstrādātāju organizācijā COPA/COGECA darba grupā „Augļi un dārzeņi”, starpinstitūciju darba grupu „Augu aizsardzības līdzekļi” un „Pārtikas piesārņojums un pesticīdu atliekas” dalībniece, lektore LLKC (Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs ) organizēto lekciju kursiem dārzeņkopībā, pastāvīga rakstu autore tādiem preses izdevumiem kā: „Dārzkopja padomnieks”, „Agropols”, „AgroTops”, “Praktiskais Latvietis” un “Dārzs un drava”.

Regulāri papildina zināšanas, lasot speciālo literatūru, apmeklējot seminārus un piedaloties pieredzes apmaiņas braucienos ārzemēs.

SIA „RIGANA” rīkotājdirektore un  konsultants profesionālā dārzeņkopībā, kā arī SIA „Integrētās audzēšanas skola” konsultants dārzeņkopībā, SIA „Sūbru lauks” atzītais savstarpējās atbilstības konsultants  sabiedrības, dzīvnieku un augu veselības un labas lauksaimniecības un vides  stāvokļa jomā.

Uzdot ekspertei jautājumu FORUMĀ

Saistītās tēmas: spināti, veselība
Iesūtīt rakstu

 
Saistīto tēmu mākonis
Ābolskābe Ādas kopšana Aknas Alcheimers Anēmija Antibakteriāls Antioksidants Antocianīni Antocianīns Aptaukošanās Artrīts Asinsspiediens Asinsvadi Astma Ateroskleroze Atslodzes diena Balastvielas Bērniem Beta karotīns Botulisms Cepšana Ciete Cinks Citronskābe Cukura līmenis Dabīgais antibiotiķis Dedzināšana Diabēts Diedzēšana Diurētisks Dzelzs Dzimumhormoni Ēdiena asumam Elpošana Enerģijas trūkums Ēšanas paradumi Ēšanas režīms Ēteriskās eļļas Falkarinols Fizioloģiskie procesi Flavonoīdi Folskābe Fosfors Garšaugi Gastrīts Gavēnis Glikozinolāti Gremošana Gripa Grūtniecēm Holesterīna līmenis Imūnsistēma Insults Izstāde Kalcijs Kālijs Karotīns Katarakta Kauli Ķīniešu ēdieni Kumarīns Kunģa čūla Liekais svars Likopēns Locītavas Magnijs Mangāns Menestruālais cikls Menopauze Migrēna Minerālvielas Nātrijs Nervu sistēma Nieres Nieru slimības Nogurums Ogļhidrāti Olbaltumvielas Omega-3 taukskābes Organisma attīrīšana Osteoporoze Pārēšanās Pārkinsona slimība Pārstrāde Pretiekaisuma Pretodu Pretvēža Pretvīrusa Priekšdziedzeris Redze Reimatisms Saaukstēšanās Seksuālā fukcija Selēns Sieviešu dārzeņi Silīja oksīds Sīpolloki Skābeņskābe Skaistumkopšana Šķiedrvielas Šķīvja princips Smadzeņu darbība Smēķētājiem Stress Sulas Svara samazināšana Tauki Termiskā apstrāde Tirgus Tuberkuloze Tūska Vairogdziedzeris Varš Vēdera aizcietējums Veselība Video Vielmaiņa Vīrišiešu dārzeņi Vitamīni Vitamīni PP Vitamīns A Vitamīns B Vitamīns C Vitamīns E Vitamīns K Vitamīns P Zarnu trakts Zems tauku saturs Zīdīšana
Mēs iesakām