Tiek uzskatīts, ka spināti satur daudz dzelzi. Šo viedokli radījusi 1870.g. iznākusī Dr. Volfa (E. von Wolf) grāmata, kurā pirmo reizi tika izklāstīta dažādu produktu pārtikas vērtība un bioķīmiskais sastāvs. Grāmatas salicējs pieļāva kļūdu un pārlika komatu vienu ciparu tālāk un visa pasaule uzzināja, ka spinātos esot daudz dzelzs. Tie bija laiki, kad cilvēki bieži slimoja ar tuberkulozi. Dzelzs veicina asins ķermenīšu veidošanos. Spināti ir viegli audzējami un tādēļ sākās lielais spinātu bums. Ārsti ieteica pacientiem ēst vairāk spinātus.
Disneja studija ir radījusi animācijas filmu sēriju par jūrnieku Popiju (Popeye the Sailor) un viņa veiktajiem brīnumiem pateicoties konservēto spinātu bundžai. Šīs filmas televīzijā var redzēt vēl joprojām. Puišeļu rakstura stiprumu pārbaudīja pēc spinātu ēšanas, jo konservēti spināti nav nekāds gardums. Ja atceramies citu bērnu literatūru, tad Karlsons par spinātiem brīnījās: „kāpēc viss veselīgais ir negaršīgs?” Īstenībā 100 g svaigu spinātu satur tikai 3,1 mg dzelzs, vairāk nekā daudzi citi dārzeņi, bet krietni mazāk nekā lapu pētersīļi (8 mg/100 g). 1937.g. kāds vācu pētnieks veica atkārtotas analīzes un atklāja drukas kļūdu, bet tikai 1981.g. stāstu par dzelzi spinātos T.J.Hamblins aprakstīja žurnālā „British Medical Journal”. Bet bija jau par vēlu, spināti kļuva par vieniem no pasaulē nozīmīgākiem bērnu pārtikas produktiem. Un tomēr tas nav stāsts par reklāmas varu. Praktizējošie ārsti ievēroja, ka spināti patiešām veicina asins ķermenīšu veidošanas, lai arī procesa bioķīmiskā puse vēl īsti nav skaidra.
Spināti un nitrāti
Spināti dabiski satur daudz nitrātu, bet tā ir visas balandu dzimtas raksturīga pazīme. Tāpēc, ka spināti ļoti plaši tiek izmantoti bērnu pārtikas ražošanā, Eiropas Komisijas regula EK 1822/2005 nosaka, ka nitrātu daudzums spinātos laika posmā no 1.oktobra līdz 31.martam nedrīkst pārsniegt 3000 mg/kg, bet no 1.aprīļa līdz 30.septembrim – 2500 mg/kg, bet sasaldētos spinātos visu cauru gadu to daudzums nedrīkst pārsniegt 2000 mg/kg. Šīs normas ir zinātniski pamatotas un pietiekami augstas, lai mūsu ražotāji un patērētāji varētu neuztraukties. Latvijā un vispār Eiropā audzētie spināti nitrātu ziņā ir droši. Pēdējā laikā gan arvien biežāk paradās zinātniskās publikācijas par to, ka nitrāti ir veselīgi, bet tas ir cits temats. Lai nu kā, gribas vēlreiz uzsvērt, ka spināti ir vērtīgi un garšīgi lapu dārzeņi.
Diplomēta agronome, Maskavas Timirjazeva Lauksaimniecības akadēmijas Dārzeņkopības fakultātes absolvente, Latvijas pārstāve ES ražotāju un pārstrādātāju organizācijā COPA/COGECA darba grupā „Augļi un dārzeņi”, starpinstitūciju darba grupu „Augu aizsardzības līdzekļi” un „Pārtikas piesārņojums un pesticīdu atliekas” dalībniece, lektore LLKC (Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs ) organizēto lekciju kursiem dārzeņkopībā, pastāvīga rakstu autore tādiem preses izdevumiem kā: „Dārzkopja padomnieks”, „Agropols”, „AgroTops”, “Praktiskais Latvietis” un “Dārzs un drava”.
Regulāri papildina zināšanas, lasot speciālo literatūru, apmeklējot seminārus un piedaloties pieredzes apmaiņas braucienos ārzemēs.
SIA „RIGANA” rīkotājdirektore un konsultants profesionālā dārzeņkopībā, kā arī SIA „Integrētās audzēšanas skola” konsultants dārzeņkopībā, SIA „Sūbru lauks” atzītais savstarpējās atbilstības konsultants sabiedrības, dzīvnieku un augu veselības un labas lauksaimniecības un vides stāvokļa jomā.
darzabagatiba.lv satura un materiālu kopēšana un izmantošana bez rakstiskas atļaujas ir aizliegta. Saturs ir aizsargāts saskaņā ar LR Aurortiesību likumu.